Meži tiek dēvēti arī par Latvijas zaļo zeltu, tomēr, ko patiesībā nozīmē būt meža īpašniekam un apsaimniekotājam, kā arī – ko nozīmē kopt mežu, raidījumā “Mežnīca” stāsta jauns un enerģisks meža īpašnieks no Ventspils – Dāvis Zelmenis. “Kādam varētu litkies, ka iestādām mežu un tad gaidām tos attiecīgos gadus, kad kaut kas tur izaugs,” norāda Zelmenis, taču ar to vien darbs nebeidzas.
Vai meža apsaimniekošanu var salīdzināt ar vīnkopību, kur nereti tas ir ģimenes uzņēmums ar darbošanos bez brīvdienām, Zelmenis nosaka, ka meža īpašniekiem ir nedaudz vieglāk, salīdzinot ar vīnkopi vai lauksaimnieku, taču “nevarētu teikt, ka ar mežu varētu tā atpūsties un neko nedarīt. Kādam varētu litkies, ka iestādām mežu un tad gaidām tos attiecīgos gadus, kad kaut kas tur izaugs.”
Arī mežu apsaimniekošana ir darbs, kur katru gadu ir jādomā par attīstību, jānovērtē meža stāvoklis, tas jāapseko. “Ļoti bieži var mainīties pa sezonām – kāds stāvoklis mežam, kur, piemēram, ir kaut kādi bebri un grāvji,” viņš turpina, “Bebrs var uztaisīt lielu dambi, un mežs sāk aplūst. Man par laimi šādas problēmas īsti nav, un tie faktori varbūt, kas mežam varētu kaitēt, nav ļoti daudz.
Manā gadījumā tas lielākais faktors, kas ietekmē mežu, ir staltbriežu populācija, jo staltbriežiem ļoti labi garšo manas iestādītās priedītes. Līdz ar to pavasarī un rudenī principā katru mēnesi apsekoju un skatos, ko tad viņi man tur ir sadarījuši.” Tomēr, ko vispār nozīmē kopt mežu un par to rūpēties? Viens no aspektiem mežu kopšanā ir pēc ražas novākšanas sagatavot augsni un attiecīgi iestādīt jaunus kokus, kas ir atbilstoši šai augsnei.
“Tad attiecīgi, gadiem ejot, mēs šo audzi arī kopjam,” norāda Zelmenis. Tāpat arī jāveic kociņu atbrīvošana no zālaugiem, dažādiem sīkkrūmiem. Savukārt jaunaudzē tiek sekots līdzi palikušajiem un tā saucamajiem nākotnes kokiem, lai tie izaugtu, mēģinot kopt to sastāvu, un sekotu līdzi arī nevēlamo sugu ienākšanai. Ja, piemēram, ir iestādīta priede, tad vienlaikus audzēt arī bērzu nebūtu ieteicams, nosaka meža īpašnieks.
“Mums vajadzētu skatīties, lai tas viss, ko mēs darām, mums ir tāds uz perspektīvu, uz nākotni, lai nesanāk tā, ka mēs 20 gadus esam centušies audzēt to priedi ar bērzu, un pēc 20 gadiem mēs saprotam, ka te kaut kas nav riktīgi,” viņš atzīst. Kopšanā ietilpst arī jaunaudzes aizsardzība, piemēram, no pārnadžiem, kas Latvijā naski bojā dzinumus un arī stumbrus, kā arī melorācija – jāvēro līdzi, kāds mežā stāvoklis ar ūdens daudzumu.
