Kad gribas mieru, jādodas dabā – to zina daudzi, taču ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā aizvien lielāku popularitāti gūst meža un dabas terapija. Raidījumā “Zaļais stūris” Laura Sarkanābola, kura sevi dēvē par dabas terapijas pavadoni, stāsta, kas ir un kas nav meža terapija, uzsverot, ka nav terapeits vai medicīnas persona, bet gan cilvēka pavadone.
“Ko es daru? Es vedu cilvēkus mežā,” stāsta Sarkanābola, “Es to esmu nosaukusi par meža terapiju, bet var teikt, ka tas ir daudz, daudz plašāk – tā ir dabas un meža terapija.” Mežā ved daudzi un dažādos veidos, piemēram, pārgājieni, orientēšanās sacensības, arī medības norit mežā, tomēr, kā iespējams noformulēt, kas ir meža terapija?
“Es pati sāku ar taustīšanos, kas tas ir, ko es daru. Man sākumā likās, ka tas ir kaut kas no pārgājiena sektora. Tad man likās, ka tas ir kaut kas no tūrisma sektora, bet, laikam ejot, gadiem ejot un cilvēkus vedot, es sapratu, ka tas ir vairāk par cilvēka mentālo veselību, labbūtību – šīm te lietām, ka tas nav kaut kāds pārgājiens,” viņa paskaidro.
“Es nekonkurēju ar pārgājiena vadītājiem – mēs neejam daudzus, daudzus kilometrus, mēs nesasniedzam konkrētus punktus. To visu var veikt arī piemājas dārzā, pagalmā, parkā, gar jūru. Galvenais, lai tuvumā būtu kādi daži koki, ar kuriem var pastrādāt,” piebilst dabas terapijas pavadone.
Zināms, ka terapeitam ir jāstudē, jāmācās, lai vēlāk strādātu savā profesijā, tomēr Sarkanābola uzsver, ka pati nav terapeite: “Tā atšķirība starp citiem terapijas veidiem ir tā, ka es neesmu terapeits, es neesmu ārsts, es neesmu medicīnas persona. Tas terapeits šajā gadījumā ir domāts mežs, daba, kur speciāli apmācīts cilvēks, tāds kā es un ļoti daudzi citi (jau visā pasaulē un Eiropā šobrīd tas ļoti izplatās), pavada cilvēkus tā, lai viņi pēc iespējas vairāk varētu savienoties dziļāk ar dabu.
Tā daba jau varētu sniegt to terapeitisko efektu uz viņiem, jo (ir – aut.) neskaitāmi pētījumi, ko tad daba dod, ko dod cilvēkam būšana dabā, ko dod cilvēkam būšana koku tuvumā, augu tuvumā. Vienmēr to atsauci saku – es neesmu terapeits, es esmu pavadonis.” Meža terapijas jēdziens nāk no Japānas, kur tas saucas “Shinrin-yoku”, kas burtiskā tulkojumā ir peldēšanās mežā vai pelde meža atmosfērā, viņa paskaidro.
