“Pāris tuvāko gadu laikā visā Eiropā tiks ieviesta jūras makšķerēšanas licencēšana. Tā var būt par maksu, var būt par brīvu,” par tuvākajām izmaiņām makšķerniekiem, kas skars arī Latviju, raidījumā “Zaļais stūris” stāsta “Bior” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups.
“Zinātniekiem patīk visu uzskaitīt – zivis, cilvēkus, ko nu katrs ir izvēlējies uzskaitīt. Tā mēs ievācam datus, un zinātnieki ir tie, kas novērtē un dod zinātniskos padomus politiķiem. Zinātnieki nav tie, kas nolems, zinātnieki ir tie, kas dod padomus,” skaidro Ustups, “Par regulācijām – tas tuvākais, kas tieši makšķerniekiem “nāk virsū”, pāris tuvāko gadu laikā visā Eiropā tiks ieviesta jūras makšķerēšanas licencēšana.”
Lai makšķerētu jūrā, ir nepieciešama makšķerēšanas karte, taču nav vajadzīga licence. “Jūra lielāka, resurss – lielāks. Tas nākotnē, kas mums, visām dalībvalstīm, spīd, ka tuvākajos gados mums būs arī jūrā licencētā makšķerēšana. Iespējams, Latvijā tā visdrīzāk būs par brīvu – to nelemjam mēs, tas nav zinātniskais jautājums.
Zinātnieki zināmā mērā ir priecīgi par to, ka beidzot mēs spēsim atbildēt, cik tad ir jūras makšķernieku. Mēs aptuveni nojaušam, cik ir kopējie makšķernieku cipari. Citi saka simts tūkstoši, cits – pat 250 tūkstoši. Latvijas iedzīvotāji kļūst mazāk, bet, man liekas, makšķernieku cipars iet uz augšu,” teic Ustups.
Vaicāts, kas mudinājis ieviest šādu licencēšanu jūrā, pētniecības departamenta vadītājs norāda, ka tas attiecas uz absolūti visām dalībvalstīm: “Jūrā ir divi lielie spēlētāji – ir komerczveja, kas ir zvejnieki, un ir atpūtas zveja. Latvijas gadījumā zem atpūtas zvejas iet makšķernieki un pašpatēriņa zveja. Ja pašpatēriņa zveja mums ir viena no labāk uzskaitītām, jo viņiem ir tieši tādi paši noteikumi kā zvejniekiem.
Tad makšķernieki – nopērk makšķernieka gada karti, un mēs nezinām.. Mums ir grūtības sarēķināt, cik jūs esat. Tas viens no novērtējumiem, – kur kaut kādi divarpus procenti no Latvijas iedzīvotājiem nodarbojas ar jūras makšķerēšanu.”
