Šoreiz raidījumā “Dabnīca” saruna par tādu mazāk un retāk apspriestu tēmu kā nelegālo un legālo tirdzniecību ar pasaulē apdraudētām sugām. Par to sīkāk pastāstīs Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Rihards Miķelsons.
Runājot par nelegālo un legālo tirdzniecību ar apdraudētajām sugām – vai mēs runājam tikai par dzīvniekiem vai arī par augiem?
Tirdzniecība ar apdraudētajām savvaļas sugām, kas ir gan augi, gan dzīvnieki, ir plaši izplatīta problēma, jo, nekontrolējot šo tirdzniecību, savvaļas populācijas var būt kritiski apdraudētas un tās var vienkārši izzust no dabas. Tāpēc cilvēki pagājušajā gadsimtā ir izdomājuši tādu dokumentu, ko sauc par Vašingtonas konvenciju un kas regulē visu šo tirdzniecību – gan legālo, gan arī nosaka sankcijas nelegālajai tirdzniecībai.
Kā tiek regulēta legālā tirdzniecība? Cik lielos apjomos, kādos gadījumos, varbūt tur ir īpaši izņēmumi?
Konvencija, tāpat kā citi līdzīgi dokumenti, ir ļoti sarežģīta ar daudziem punktiem. Pēc būtības tā ir atļauju sistēma, kuru izsniedz konkrētās valsts kompetentā iestāde precēm – īpatņiem, vai tie ir izstrādājumi vai dzīvi dzīvnieki, dzīvi augi, vai kaut kas miris. Ja viss ir kārtībā, visa izcelsme ir legāla, tad ar šo īpatni var tirgoties un tad tā ir tā legālā puse. Ja īpatnim nav pierādāma izcelsme, tad jau var runāt par šo nelegālo pusi un par kontrabandu.
Konvencijā ir iekļautas pāri par 40 000 dažādas sugas. Tur gan lielākais nopelns ir orhidejām, kas vienkārši dēļ savas bioloģijas ir ļoti daudz, kādas 25 000 sugas. Muitniekam, protams, to ir ļoti grūti atcerēties, tāpēc ir izstrādāti dažādi rīki, kur var pārbaudīt vai tā suga ir aizsargājama vai nav.
Vai cilvēks pats nejauši var iekulties kādās nepatikšanās, aizbraucot uz ārzemēm un nopērkot tur, piemēram, kādu ziloņkaula suvenīra mantiņu?
Jā, tādi gadījumi var būt. Runājot par ziloņkaulu – ja tajā Āfrikas vai citā valstī var iegūt kādu čeku vai dokumentu, kas pierāda, ka tam ir legāla izcelsme, tad var dabūt šo atļauju. Bet ne vienmēr tūristiem ir zināms, kāda ir šī procedūra.
Cik bargi sodi var draudēt tādam vienkāršam tūristam?
Tas ir administratīvo pārkāpumu process un privātpersonām sods ir no 70 eiro, bet var būt pat līdz 1400 eiro. Ja to dara juridiskā persona, tad sodi ir lielāki. Bet konvencijā šīs sugas ir sadalītas vairāk apdraudētās un mazāk apdraudētās un, ja tas ir kaut kas ļoti apdraudēts, piemēram, savvaļā palikuši 200 – 300 īpatņi, tad jau var draudēt krimināllieta un arī brīvības atņemšana.
