Digitālie krāpnieki izmanto arvien izsmalcinātākas metodes, taču pats bīstamākais faktors nav tehnoloģija – tas ir cilvēka psiholoģiskais nogurums un ievainojamība. Raidījumā “Kiberpēdas” BTA Kiberrisku apdrošināšanas produkta vadītājs Raivo Ginters skaidro, kāpēc krāpniekiem izdodas apmānīt pat ļoti informētus cilvēkus un kā viņi precīzi izmanto mirkļus, kuros modrība ir viszemākā.
Ginters stāsta, ka krāpnieki gadu no gada pielāgojas, taču cilvēku uzvedība paliek nemainīga: “Telefona krāpšana joprojām ir favorīts gan gadījumu skaitā, gan izkrāptajā naudas apjomā.” Šogad pirmajos trīs ceturkšņos iedzīvotājiem izkrāpti aptuveni pieci miljoni eiro, bet pērn kopējais apmērs sasniedza 15,5 miljonus eiro. Tomēr naudas apjoms ir tikai virspusējais simptoms – īstais iemesls ir tas, kā krāpnieki “trāpa” brīdī, kad cilvēks ir emocionāli neaizsargāts.
Tieši to Ginters uzsver kā galveno krāpniecības mehānismu: “Tas klikšķis parasti notiek brīdī, kad cilvēks ir psiholoģiski ievainojamāks, noguris vai aizņemts.” Šajā stāvoklī cilvēks nedomā analītiski, bet reaģē impulsīvi. Nogurums samazina spēju kritiski izvērtēt informāciju, aizņemtība rada vēlmi ātri atrisināt “problēmu”, bet stress aktivizē trauksmes reakciju, ko krāpnieki izmanto precīzi un mērķtiecīgi.
Īpaši bīstamas ir investīciju krāpšanas, kas izmanto tieši šo psiholoģisko vājumu. Ginters skaidro: “Dažās investīciju krāpšanas platformās to pirmo summu pat atskaita atpakaļ, radot ticamības momentu, ka viss strādā.” Šī “mazā uzvara” kļūst par emocionālu āķi – cilvēks jūtas droši un iegulda vairāk. “Beigās tu tur esi aizbraucis līdz “n” tūkstošiem eiro, kurus vairs nekad nedabūsi atpakaļ,” viņš piebilst. Te darbojas labi zināms psiholoģisks efekts – cilvēks turpina ieguldīt, jo cer atgūt zaudēto.
Arī klasiskās krāpšanas, kas izmanto “Omniva”, VID vai banku vārdus, balstās psiholoģiskā spiedienā. “Vecās krāpšanas metodes strādā vislabāk – “Omniva”, “Latvijas Pasts”, VID. Cilvēki uz tām joprojām uzķeras,” atzīst Ginters. Šie ziņojumi vienmēr ir steidzami: “jūsu sūtījums tiek atgriezts”, “jūsu konts bloķēts”, “jāapstiprina maksājums”. Steidzamības efekts ir ļoti spēcīgs – tas apdullina kritisko domāšanu un liek rīkoties mehāniski.
Krāpnieki izmanto arī tehnoloģiskos psiholoģijas instrumentus. Ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek viltotas radinieku balsis. “Balss tiek nokopēta un izmantota, lai radītu sarunas ierakstus, ko pēc tam translē tālāk tam cilvēkam, no kura grib izkrāpt naudu,” skaidro Ginters. Šādi krāpnieki nevis apelē pie loģikas, bet pie emocijām – bailēm, raizēm par tuviniekiem, vēlmes palīdzēt. Emocionālais trieciens vienā sekundē pārslēdz cilvēku “glābšanas režīmā”, un tieši šajā režīmā cilvēks ir visievainojamākais.
Pat ikdienišķas situācijas, piemēram, pieslēgšanās publiskam Wi-Fi, var kļūt bīstamas, ja cilvēks to dara steigā. Ginters brīdina: “No publiskajiem Wi-Fi tīkliem es, cik iespējams, ieteiktu izvairīties, īpaši banku piekļuves dēļ.” Viņš iesaka izmantot pieejamos aizsardzības rīkus, tajā skaitā: “”Cert.lv” izstrādātais DNS ugunsmūris ir viens no labākajiem rīkiem, ko katrs Latvijas iedzīvotājs var uzinstalēt bez maksas.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
