Pavisam drīz klāt jaunais mācību gads. Līdz ar mācību sākumu vecākiem atgriežas arī nereti liels pārbaudījums – vecāku čati. Kā tajos izdzīvot, kā izprast grupu dinamiku un kāpēc neuzņemties atbildību bērna vietā, raidījumā “Noturības kodols” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras ārste-psihoterapeite un zinātņu doktore Laura Valaine.
Vecāku čati ir viens no biežākajiem aspektiem, kas vecākiem raisa dalītas jūtas, teic Valaine: “Tas, ko ir svarīgi saprast, – reālas gaidas pret vecāku čatiem. Pirmkārt, jāsaprot – tā ir grupa. Jūs esat vecāku grupa un tur, kur ir vairāk par dažiem cilvēkiem, jau sākas grupas dinamika.” Šādā dinamikā vienmēr būs kāds, kurš vēros no malas un praktiski neiesaistīsies – būs pasīvs.
Citi grupas dinamikā vienmēr būs opozīcijā – kad tiks kaut kas nolemts, uzdos jautājumu, piemēram, – ja nu varam šādi? “Tad būs tādi, kurus viss kaitinās – būs agresīvāki. Tad būs kādi, kas centīsies virzīt un likt kaut kādu struktūru,” viņa turpina, “Šo ņemt vērā, ka tā var būt. Arī tā vecāku čata būtība kaut kur ir izlikt kaut kādas jūtas, kas “ienāk” – kaut kādu vēlmi savam bērnam kaut ko labāk vai par kaut kādu netaisnību.”
Viena no pieejām, ko iesaka ārste-psihoterapeite, ir pašam sev nodefinēt – kāpēc es šajā čatā esmu, kāpēc mēs tur esam, vai mēs tur esam, lai vienkārši gūtu informāciju, kas ir tas mērķis? “Pie šī sava nospraustā mērķa arī turēties. Tātad – es šeit esmu, lai uzzinātu, piemēram, jaunumus un, ja ir kaut kādi balsojumi, lai nobalsotu. Vai es šeit esmu, lai virzītu iniciatīvas, ja es kaut ko pamanu. Saprast sev pašam to robežu,” norāda Valaine.
Vecāku čati reizēm saaktivizējas vairākas reizes gadā, piemēram, pirms svētkiem vai ekskursijām, taču vēl ir arī darba dienu vakari – īpaši mazākās klasēs, kad jāsāk pildīt mājasdarbi. “Šeit ir svarīga robeža – mājasdarbs ir bērnam, mājasdarbs nav vecākam. Vecāks jūs esat, lai bērnam būtu līdzās un, ja viņš ar kaut ko netiek galā, jūs viņam palīdzētu. Ja tas ir kaut kas sarežģīts, tad ir konsultācija pie skolotāja,” paskaidro speciāliste.
Brīžos, kad vakarā telefons jau kļūst karsts no mājasdarbu apspriešanas, vecākam ir jāsaprot, vai ir vēlme tajā vispār iesaistīties. “Būtībā tas ir par tādām savām robežām, saprast mērķi, kāpēc jūs tur esat,” nosaka Valaine, “Parasti tiem čatiem aiziet negatīva dinamika tad, kad vecāki sāk bērna vietā uzņemties atbildību, risināt attiecību konfliktus, mājasdarbus, uzņemas kauna jūtas vai atbildības jūtas berna vietā. Tur ir vecākiem arī sevi “jāvelk atpakaļ” – ar kādu domu es rakstu?”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
