Kā es tā vispār varēju un kāpēc tas notika tieši ar mani – ir jautājumi, ko bieži uzdod krāpnieku upuri, kad saprot, kas ir noticis. Raidījumā “Noturības kodols” pētniece, psiholoģe un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) lektore Anete Hofmane skaidro, kā jūtas cilvēks, kurš ir apkrāpts, un kā rīkoties un notikušo saprast apkārtējiem.
“Parasti tad, kad vadu kaut kāda veida seminārus, man ļoti patīk visādi praktiskie vingrinājumi. Viens no tiem, ko es daru, – tagad visi tie, kas mūs klausās, arī pārējie, es jūs aicināšu atcerēties kaut kādu periodu vai momentu savā dzīvē, kurā jūs esat pieņēmuši lēmumu – tādu, kas jums varbūt ir bijis svarīgs, bet finālā – tas nav izdevies,” aicina Hofmane.
Šis lēmums ir bijis slikts lēmums, viņa paskaidro. Piemēram, pazaudēta nauda, pat neveiksmīgs matu griezums, jo risks ar jauna salona apmeklējumu nav attaisnojies. “Mums katram dzīvē ir bijusi tāda situācija, kaut kāds lēmums, ko mēs esam pieņēmuši, kas ir bijis apkaunojošs. Kā jūs jutāties tajā brīdī, kad tas notika? Kādās emocijās jūs bijāt?” vaicā pētniece.
“Jūs, visticamāk, jutāties bezpalīdzīgi, jo jūs nevarat šobrīd neko ar to izdarīt. Jums, iespējams, bija kaut kāds izmisums, kā man rīkoties, vai apjukums, pavisam noteikti varbūt dusmas uz sevi par to – kā es tā vispār varēju? Kāpēc ar mani kaut kas tāds vispār noticis?” viņa norāda, piebilstot, ka citi atkal uz situāciju skatās kā uz joku, ko būs smieklīgi kādreiz atcerēties.
“Ja jūs atceraties savu šo momentu, jums, protams, pēc tam bija, iespējams, šis te pats kauns, vainas izjūta par to, ka vienkārši ir muļķīgi sanācis. Kā jūs gribētu, lai pēc tam ar jums par to runā? Kā jūs gribētu, lai pret jums izturas un attiecas tad, kad jūs izdomājat beidzot pateikt citam cilvēkam, ka šāda lieta ir notikusi? Vai jūs gribētu, ka jūs lamā? Vai jūs gribat, lai jūs apsūdz, kaunina?
Vai jūs tomēr gribat, lai cilvēks māj ar galvu, lai gan situācija ir nopietna, bet izturas saprotoši, ka pasaka vārdus: “Es saprotu, ka šis ir bijis traki. Liels tev paldies, ka man uzticies un ka tu man pastāsti. Izdomāsim, kā šo visu atrisināt,”” skaidro Hofmane, “Arī finanšu lēmumiem vai finanšu krāpšanas shēmām tomēr vienmēr ir veidi, kā mēs pēc tam varam tikt galā.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.