Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” profesors, kardiologs un zinātnieks Andris Skride pastāsta, kas veido to, ka Latvijā ir viszemākie veselīgas nodzīvotas dzīves gadi visā Eiropā – vidēji 52, salīdzinot ar Eiropu, kur tie ir ap 60, bet Zviedrijā pat pāri 70. Tāpat profesors nosauc veidus, kā rūpēties par savu veselību jau laicīgi, lai dzīves ilgums būtu daudz garāks.
“Kas mani satrauc Latvijā, – tas, ka mums ir viszemākie veselīgas nodzīvotas dzīves gadi visā Eiropā. Viszemākie kvalitatīvie veselībā, un tie ir tikai vidēji 52, kas Zviedrijā ir virs 70, vidēji Eiropā ap 60. Lielāko daļu no tās agrīnās, teiksim, mirstības un dažādām saslimšanām ir tieši kardiovaskulārās, respektīvi, slimības – sirds un asinsvadu slimības, protams, tas ir miokarda infarkts, un tas ir insults,” skaidro Skride, “Lielākoties ir novēršams ar dzīvesveidu, ar pareizi lietotiem, profilaktiski lietotiem medikamentiem, vai, nu, asinsspiediena regulācija vai holesterīna līmeņa samazināšanai.”
Kardiologs norāda, ka citādāk ir ar reto slimību saslimšanām: “Ja retās slimības, piemēram, jūs nevarat ietekmēt ar dzīvesveidu, nu, nekādīgi, tur cilvēks nav vainojams, ka viņam attīstās vai tās biežāk ģenētiskas, tad kardiovaskulārās slimības bieži vien ir dzīvesveida izraisītas vai pastiprinātas.” Nereti arī pats cilvēks nelieto medikamentus, kas var novērst infarktu vai insultu, kaut tādi medikamenti kardiovaskulārajā jomā ir pieejami.
“Ja mēs par dzīves ilgumu runājam, tad šeit mēs eam iepriekšpēdējā vietā Eiropā, bet, ja mēs runājam par veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem, tie ir oficiāli statistikas dati, tad šeit mēs esam pašā apakšā, un tāpēc mums ir jāapzina, pirmkārt, savi riska faktori, kas ir divi lielākie – palielināts asinsspidiens un otrs ir palielināts, teiksim, vienkārši – holesterīni,” stāsta Skride.
“Otra lielā bāze ir dzīvesveids – tā ir smēķēšana, pārlieku liela sāls lietošana, mazkustīgums, varbūt arī nepareiza ēšana. Šie ir tie faktori, kas tad noved kopā pie tā, ka mēs diemžēl, – ka tā veselība nav tik laba,” turpina kardiologs.
Kardiologs piekrīt, ka arī alkoholam ir sakars ar daudzām citām saslimšanām: “Alkohols īstenībā jau lielos daudzumos lietots veicina depresiju, veicina aritmiju veidošanos, onkoloģisku saslimšanu. Tieši manis pieminēto slimību – infarkta – varbūt tā veicināšana nav tik liela kā dažādu citu, un, ja vēl tas iet kopā ar citām lietām, tad skaidrs, ka smēķēšana un alkohols lietots pārmērīgos daudzumos nav nekas labs.”
Sarunu pilnā garumā klausies, radījuma “Ar dziesmu par dzīvi” ierakstā:
