Matemātiku bieži uzskata par priekšmetu, kas dzīvo četrās skolas sienās, risina abstraktus uzdevumus vai teorēmas tālu no ikdienas dzīves. Tomēr matemātika ir ne tikai skaitļi uz lapas, tā patiesībā ir dinamisks, spēcīgs rīks, kas veido mūsu pasauli, rada inovācijas un ir pamatā lēmumiem. Raidījumā “Prāts izglābs pasauli” Ievai Siliņai par daudzpusīgo matemātikas pasauli stāsta matemātiķis, Printful datu zinātnieks un Rīgas Tehniskās universitātes docents Jānis Lazovskis.
Ieva Siliņa: Matemātika bieži vien ir mīlestības vai naida attiecības. Vai nu ļoti, ļoti patīk, vai nu tā, ka galīgi nē. Kā tev liekas, kādēļ tā?
Jānis Lazovskis: Tas ir no personiskās pieredzes. Reizēm skolotāji, reizēm vecāki, reizēm kaut kas cits ietekmē attieksmi pret šo priekšmetu. Dažiem sanāk, dažiem nesanāk. Dažiem vajag vairāk laika, dažiem mazāk. Matemātika bieži šķiet sveša un attālināta no reālās dzīves, jo tā izmanto abstraktus simbolus un skaitļus.
Ieva Siliņa: Kas tevi pašu saistīja matemātikā?
Jānis Lazovskis: Ģimene noteikti lika to sajūtu, ka ir jāmācās, ir nopietni jāuztver studijas. Bija spiediens iet uz medicīnu, bet mana sajūta bija pretoties un iet pēc iespējas tālāk no cilvēkiem, pēc iespējas tālāk uz matemātikas pusi. Bet tā bija tikai pirmā sajūta, jo matemātika ir tieši par cilvēku komunikāciju, par spēju kaut ko ļoti komplicēti pateikt vienkāršos vārdos.
Mums tagad ir visādi palīgrīki, bet kaut kādas pamatzināšanas matemātikā ir vajadzīgas. Tāpat kā prast lasīt un rakstīt, tā arī spēt kaut kādas pamata matemātiskās darbības atpazīt un saprast.
Ieva Siliņa: Kad tev pašam matemātika ir visvairāk prieka sagādājusi?
Jānis Lazovskis: Man ļoti patīk zīmēt matemātiskus objektus un tas var likties neparasti, jo matemātika parasti saistās ar skaitļiem. Bet mana matemātikas ir topoloģija, kas ir telpa. Man patīk zīmēt bildītes un zīmēt tik precīzi, tik vienkārši, ka tajā zīmējumā ir redzama visa matemātiskā teorija.
Ieva Siliņa: Kur matemātika ir sastopama un ieraugāma reālajā dzīvē?
Jānis Lazovskis: Man liekas, ka tā ir it visur. Mūsu ikdienā to varbūt visbiežāk var sastapt pārtikas veikalos, kur cena par sieru, par dārzeņiem ir norādīta kilogramos un tad mēs varam vieglāk salīdzināt. Tā ir vienkārša dalīšana – cena dalīta ar svaru.
Pārsteidzošākais matemātikas pielietojums man liekas internets, jo interneta teorija tika izveidota piecdesmitajos gados, pirms vispār internets eksistēja. Tā bija informācijas teorija par informācijas kanāliem, cik daudz tur var iet cauri, cik daudz var aizturēt. Šī teorija eksistēja cilvēka prātā, pirms tā eksistēja mūsu reālajā pasaulē, un tagad mēs to ikdienā lietojam. Un to neviens negaidīja.
Vairāk klausies raidījuma ierakstā:
