Žurnālists Ainārs Rutkēvičs iztaujā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieci Lindu Ozolu par apstiprināto civilās aizsardzības plānu un ar to saistītajām aktivitātēm, kā arī par aktuālajiem jautājumiem Rīgas pašvaldības policijā.
Rīgas pašvaldības policijā pērn bija 123 neaizpildītas vakances – 15 % no visām vakancēm. Turklāt turpināja samazināties jaunpieņemto darbinieku skaits. Satraucoši skaitļi.
Jautājums par vakanču aizpildīšanu, par cilvēkresursu kopumā ir, es teiktu, pats akūtākais un sāpīgākais un ne tikai Rīgas pašvaldības policijā, bet valstī kopumā dažādās nozarēs. Ja mēs salīdzinām, piemēram, ar situāciju Valsts policijas Rīgas reģionā, kurš apkalpo Rīgu, tad viņi ir atzinuši, ka viņiem neaizpildīto vakanču skaits ir 40%. Kas liecina par to, ka sabiedriskā kārtība un drošība galvaspilsētā pamatā tiek iznesta uz pašvaldības policijas pleciem. Mums ir jāapzinās mūsu cilvēkresursus un jāmeklē šai situācijā risinājumi.
Jautājums numur viens, protams, ir atalgojums un mēs sistemātiski ejam uz tā paaugstināšanu. Pēdējā gada laikā ir bijuši tādi divi soļi un nākamā gadā mums ir jācīnās vēl par to, lai mēs varētu īstenot savu apsolīto trešo soli. Un tad šis kopējais atalgojuma pieaugums atsevišķām amatu grupām Rīgas pašvaldības policijā būs no 30% līdz 40%.
Protams, mēs domājam arī citus risinājumus – gan kā palīdzēt tālākizglītībā, dotu iespējas gūt starptautisku pieredzi, lai mācības, testi un eksāmeni, kas policistiem jākārto, notiek mūsdienīgā un draudzīgā vidē. Lai viņiem ir nepieciešamie tehniskie rīki, kas varētu atvieglot viņu darbu.
Pilsētas ielās parādās aizvien vairāk videonovērošanas kameru un diezgan bieži dzirdēts, ka izdodas atklāt noziegums, pateicoties tieši videonovērošanas sistēmai. Vai ir plānots paplašināt materiāli tehniskos resursus?
Es ceru un ticu, ka arī Valsts policija un Valsts drošības dienests ļoti novērtē to atbalstu, ko Rīgas videonovērošanas centrs sniedz. Gada griezumā tie ir bijuši vairāk nekā 1000 gadījumi, kad mēs izsniedzam pierādījumus valsts drošības iestādēm kādos pārkāpumu gadījumos.
Iezīmējot izaicinājumus cilvēkresursā, mēs viennozīmīgi ieguldām vairāk tehniskajos līdzekļos, arī ar zināmu valsts atbalstu. Šodien pat mēs pieņēmām vienu lēmumu par to, ka mēs plašinām videonovērošanas tīklu. Protams, daļa no šiem tehniskajiem līdzekļiem tiks izmantota tieši ceļu satiksmes noteikumu kontrolei.
Mēs lēni gājām, kamēr panācām rezultātu un noslēdzām līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju par datu apmaiņu, lai soda izrakstīšana un saņemšana notiktu ļoti automatizētā veidā. Protams, tur ir cilvēks, kas pārbauda vai viss ir korekti, un tomēr process ir diezgan automatizēts. Runa būs ne tikai par ātrumu kontroli, bet arī par braukšanu sarkanās gaismas, braukšanu pa sabiedriskā transporta joslu vai iebraukšanu un palikšanu krustojumā. Šīs ir kompetences, kurās arī pašvaldības policijai šobrīd ir tiesības kontrolēt ceļu satiksmes noteikumus un piemērot sodus.
Vairāk klausies raidījuma ierakstā:
