Modes mākslinieks Bruno Birmanis pievērsies jaunai nodarbei un savas plašās zināšanas nodod jaunajai paaudzei, kā pedagogs Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā. Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” Birmanis dalās savās pārdomās par pedagoga arodu un jauniešu lomu tajā, ņemot vērā, ka šobrīd eksistē arī kovida bērni.
Kopš 2023. gada februāra Birmanis divas dienas nedēļā velta jauniešiem Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā – stila nodaļā, kas priekš paša ir kaut kas jauns. Raidījuma vadītājs Pauls Timrots uzskata, ka tas ir ļoti aizkustinoši un sirsnīgi, ja cilvēki, kuri savu arodu prot, dalās savās zināšanās. “It sevišķi mūsu mazajā, brīnišķajā valstī, kurā nepārtraukti tiek ar sāpi saukts, ka nav pedagogu,” piebilst Birmanis.
“Šeit varētu runāt par to, kā, teiksim, vilku barā. Vilku barā tā hierarhija ir ļoti strikta – mazie vilcēni nekur nelien priekšā, vidējie vilki dodas medībās, vecie vilki sēž kalna galā un saka – jūs iesiet tur, jūs iesiet tur, un māca. Tā hierarhija darbojas, un tā darbojas gadu tūkstošiem cauri, un būtībā tā ir pareiza,” viņš salīdzina, “Protams, ka ir diezgan dumi mācīt tagadējai jaunajai paaudzei, kā rīkoties ar podziņu telefoniem.”
“Ir tāds filozofs Renē Dekarts – dzīvojis Francijā pirms dažiem gadsimtiem, un viņš uzrakstīja tādu eseju par metodi,” turpina Birmanis, “Manuprāt, domāšanas metode – tā ir tā lieta, kas ir ārkārtīgi svarīga.” Nupat apmaiņas braucienā uz Venēciju viņš gandarīti uzzinājis, ka Venēcijas mākslas skolā, kur mācās piecus gadus, katru nedēļu trīs stundas tiek veltītas tieši filozofijai.
“Tas nozīmē to, ka tie jaunie cilvēki – a) iemācās lasīt sarežģītus tekstus, b) viņi iemācās domāt par šiem sarežģītajiem tekstiem un c) viņi iemācās izteikties un virknēt savas domas. Manuprāt, tā ir tāda ļoti svētīta lieta patiesībā. Tur ir ko pamācīties,” paskaidro Birmanis. Ja ir vēlēšanās kļūt pat pedagogu, katram būs jāpainteresējas pašam, taču zināma iepriekšēja sagatavošanās ir nepieciešama, viņš uzskata.
“Tā ir tiešām nepieciešama, tāpēc ka it sevišķi tagad es, piemēram, nezināju, ka eksistē tādi kovida bērni. Tad, kad es ar viņiem realitātē saskāros, es sapratu, ka tā ir traģēdija, ka tas ir kaut kas diezgan briesmīgs. Ir jāzina, kā ar viņiem runāt, ir jāzina, kā rīkoties un tā tālāk,” savās pārdomās dalās Birmanis.
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
