Pārliecība, ka “es jau neesmu krāpniekiem pietiekami interesants” ir mīts, kas bieži padara cilvēkus ievainojamus. Raidījumā “Kiberpēdas” par to, kāpēc drošība sākas ar ikdienas paradumiem, ko varētu salīdzināt arī ar cilvēka veselību, skaidro kiberdrošības un digitālās politikas eksperte un Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas padomniece Ieva Ilvesa.
Ilvesa kiberdrošību salīdzina ar veselību – tā nav viens lēmums vai tehnisks rīks, bet nepārtraukts process. Tāpat kā fiziskajā veselībā, arī digitālajā vidē izšķiroša nozīme ir ikdienas higiēnai. “Kiberdrošību var salīdzināt ar digitālo veselību – tāpat kā ar savu veselību, par to ir jārūpējas ikdienā, nevis tikai tad, kad jau ir problēmas,” uzsver eksperte. Tas nozīmē regulārus atjauninājumus, drošas paroles un piesardzību arī šķietami nenozīmīgās situācijās.
Viens no noturīgākajiem mītiem ir pārliecība, ka krāpniekus interesē tikai turīgi cilvēki. Ilvesa šo priekšstatu noraida kā bīstamu ilūziju: “Nekad nedrīkst domāt, ka tāpēc, ka man kontā nestāv miljons, es nebūšu interesants.” Krāpniecības pamatā bieži ir apjoms, nevis viena liela summa. “Ja es gribētu kļūt miljonārs, es varētu apzagt vienu miljonu cilvēku par vienu eiro,” viņa piebilst, uzsverot, ka šķietami mazi zaudējumi kopā veido miljonus.
Krāpniecībā īpaši efektīvs instruments ir steiga un emociju ekspluatācija. Ziņas, kas pieprasa rīkoties “tagad un tūlīt”, apiet racionālu domāšanu un rada spiedienu. “Tas, ko krāpnieki izmanto ļoti profesionāli, ir steiga – tā saucamais “urgency”, kas eksploatē cilvēku emocijas,” skaidro eksperte. Tieši šādos brīžos cilvēki visbiežāk pieņem lēmumus, ko mierīgā situācijā nepieņemtu – nospiež saites, nodod paroles vai apstiprina maksājumus.
Sarunā izskan arī Ukraina pieredze, kur kiberdrošība kara apstākļos kļūst par valsts izdzīvošanas pamatu. Ilvesa uzsver, ka digitālā noturība Ukrainā nav teorētisks jēdziens, bet ikdienas realitāte. “Ukrainā digitālā noturība nozīmē to, ka valsts var turpināt strādāt arī tad, kad notiek apšaudes,” viņa norāda. Šī pieredze parāda, ka kiberdrošība ir cieši saistīta ar sabiedrības spēju funkcionēt krīzes situācijās.
Lai cik attīstītas būtu tehnoloģijas, lielākā daļa drošības incidentu sākas ar cilvēku. Sociālā inženierija ļauj apiet pat spēcīgus tehniskos risinājumus, ja kāds tiek pārliecināts “pašam atvērt durvis”. “Viena cilvēka kļūda var kompromitēt pat ļoti labi aizsargātu sistēmu,” uzsver Ilvesa. Drošības ķēde vienmēr ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms.
Noslēgumā eksperte atgādina – kiberdrošība nesākas ar sarežģītām tehnoloģijām, bet ar apzinātu rīcību. “Jūs vienmēr varat atzvanīt – steiga ir tas brīdis, kad visbiežāk pieļaujam kļūdas,” viņa uzsver. Digitālajā vidē drošība sākas ar spēju apstāties, padomāt un apšaubīt, jo brīdī, kad šķiet, ka neesam interesanti, mēs krāpniekiem kļūstam vispievilcīgākie.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
