Kas ir krīzes pārtika, kā var tikt panākts tik garš derīguma termiņš, kādi ir biežākie mīti par šo pārtiku un vai tajā nepazūd svarīgie vitamīni – raidījumā “Prāts izglābs pasauli” skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) profesore un vadošā pētniece Sandra Muižniece-Brasava.
“Krīzes pārtika ir pārtika, kuru mēs varam lietot neatkarīgi no tā, vai mums ir vai nav elektrība, un mēs šo pārtiku varam pietiekami ilgi uzglabāt,” paskaidro profesore, piebilstot, ka šai pārtikai ir jābūt vērtīgai, bagātīgai un enerģiju dodošai. Tomēr, kas nosaka derīguma termiņu?
“Tas lielā mērā atkarīgs no tā, cik produktā ir mitrums. Tajā brīdī, kad mēs runājam par krīzes pārtiku, tad arī, protams, kādā iepakojumā tas būs iepakots,” turpina Muižniece-Brasava. Viss kopējais process, lai krīzes pārtiku izveidotu, ir atkarīgs no tehnoloģijām, arī tādām, kas iepriekš lietotas kosmosa tehnoloģijās.
“Piemēram, liofilizācija. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka produkts tiek izkaltēts ar izsaldēšanu, mainot arī attiecīgi šo spiedienu kaltēšanas laikā,” stāsta pētniece, “No produkta tiek aizvadīts ūdens – paliek sauss produkts, viegls produkts. Tajā pašā laikā, ja tas ir pareizi iepakots un pareizi notiek process, tad mēs šādu produktu varam uzglabāt bez ledusskapja, temperatūras, būtiski pagarinot derīguma termiņu.”
Tomēr eksistē arī mīti par krīzes pārtiku. “Visiem liekas, ja pārtika ir ar garu derīguma termiņu, tad tas nozīmē – ak dieniņās, kas tad tur vispār var būt? Brīžiem liekas arī tas, ka varētu būt ļoti daudz un dažādas šīs pievienotās vielas – gan E vielas, gan konservanti,” viņa nosauc biežākos mītus.
“Kā var būt tik garš derīguma termiņš? Patiesība ir tāda, ka šie tehnoloģiskie risinājumi ļauj iespējas pagararināt derīguma termiņus gan ar termisko apstrādi, gan arī ar izsaldēšanu. Attiecīgi, izmantojot šos tehnoloģiskos procesus un nianses, iegūt produktus, kam nav likts klāt nekādas E vielas, konservanti, ja nu vienīgi tie ir izejvielās iekšā, tad tie tur ir.
Principā pēc būtības mīti būtu mums jālauž un jāskatās jaunās tehnoloģijas, ko var izmantot,” papilda Muižniece-Brasava. Domājot par procesu kopumā, vai krīzes pārtikā saglabājas vitamīni un citas labās vielas? “Ja mēs runājam par šiem liofilizētiem produktiem, – jā. Tad liofilizācijas procesā pat līdz 95, 97 procentiem saglabājas arī šīs te vērtīgās vielas,” atbild profesore.
Pilnu raidījumu “Prāts izglābs pasauli” klausies ierakstā!
