Raidījumā “Zaļais stūris” Saeimas deputāts un kādreizējais zemkopības ministrs Didzis Šmits kopā ar Māri Olti un Jāni Kļaviņu spriež par to, kā norit dažādu lielāku un mazāku lēmumu pieņemšanas process, piemēram, par mazajiem HES uz upēm. “Es esmu redzējis ministrus, kuri var pagriezt kuģi ātri,” teic Šmits.
“Ja runā par dambjiem un kaut kādām tādām lietām, par upju straumju atbrīvošanu, kur tu paņēmi to buru baigi pareizi un jēdzīgi tanī brīdī, kad stājies amatā, – uzreiz skaļi paziņoji, ka šiem mazajiem HES būs beigas, bet tas jautājums – mēs runājām iepriekš par to valsts aparātu, kas tā kā pats atražo sevi, es redzu, ka valsts ir iemācījusies tik smuki visādus šādus, viņu izpratnē trauksmes cēlājus, palaist vienkārši no vienas institūcijas pie otras,” savās pārdomās dalās Olte.
“Viņš skrien tā kā dumāks un beigās vispār nesaprot, kāpēc viņš to ir sācis, jo nevienam nerūp. Laši izmirst – laši nevienam nerūp. Dambji – jā, ir baigie projekti, nu tikai jauks nost, viens večuks ietiepjas – nebūs! Visu laiku kaut kas notiek tāds, ka tev liekas, gribējām labāk, bet tā matrica vienkārši tevi atstāj tādā..
Ir tāds teiciens, ka viena dzērve apēda čūsku, čūska fiksi izlīda ārā pa pirmo iespējamo ceļu, un tad dzērve apēda čūsku un iebāza knābi dupsī, un teica: “Tagad cirkulē, kamēr nebūsi sagremojusies!” Man tas bezgalīgais aplis, no kura mēs netiekam ārā.. Kuram vajadzētu interesēt, piemēram, lai tas lasis saglabājas Gaujas upē? Kuram?” viņš vaicā.
Katra ministrija ir kā atsevišķa karaļvalsts, norāda Šmits: “Zemkopības ministrija var gribēt, un te atnāk kaut kāds VARAM (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija – aut.) un saka: “Paga, paga, nav tik vienkārši!” Tas ir tas jautājums par to, kā veidojas valdība. Es esmu redzējis ministrus, kuri var pagriezt kuģi ātri, premjerus un tam līdzīgi. Tajā brīdī, kad ir skaidrs, ka kādam rūp vispār, kas notiek, tajā brīdī ir vērts dzīt šādu lietu. Viennozīmīgi ir, kā saka, tām lielām lietām vajag sabiedrības spiedienu.”
