Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” skaidro, vai Tuvo Austrumu cilvēki, ierodoties Latvijā, mūs var apdraudēt ar kādiem saviem principiem, kā arī ieskicē šī reģiona sarežģītību.
“Vai mēs droši varam aicināt viņus šeit ne tikai kā tūristus, arī kā strādniekus, speciālistus, kā inteliģentus cilvēkus?” Brokai vaicā raidījuma vadītājs Jānis Šipkēvics. “Tuvie Austrumi ir ļoti, ļoti diversificēts reģions,” viņa skaidro, “Mums ir arābi, mums ir arī Irānas sabiedrība, kas nav arābu valsts, Turcija, kas nav arābu valsts, Izraēla, kas nav arābu valsts. Līdz ar to, protams, tur tādas vienas skaidras atbildes nav.”
“Tie līmeņi, pēc kuriem mēs varam analizēt, arī ir daudz un dažādi,” turpina Broka, “Kopumā reģions ir ļoti attīstīts, ar intelektu tur viss ir kārtībā. Arī kaut kādā ziņā tas, uz kā balstās šobrīd Eiropas civilizācija, lielā mērā tās saknes var tikt meklētas tieši Tuvo Austrumu vēsturē un kultūrvēsturē.”
Pievēršoties apdraudējumam, Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja uzskata: “Manuprāt, jau nevar apdraudēt to, kas ir tāds pašpietiekams un kam ir vēlme būt un pastāvēt, vai tā ir latvietība vai nacionālā identitāte. Jautājums droši vien ir mums pašiem, cik mēs ļoti vēlamies un esam gatavi noturēt savas vērtības, un, ja mēs būsim gatavi noturēt un par savām vērtībām cīnīties, tad es neuzskatu, ka kāds no malas to varētu apdraudēt.”
Tāpat Tuvie Austrumi jau gadu desmitus ir karstais pasaules punkts, kurā nepārtraukti kaut kas notiek. “Reģions vienmēr ir ar laika degli vai uz pulvera mucas, kā saka, tā tas absolūti ir, bet nav arī, protams, viegli – tas sarežģītums un tās dažādās jomas, ko šis reģions sevī ietver, un šīs jomas, kas veido reģiona politiku, tās ir daudzdimensionālas,” paskaidro Broka.
“Sākot no kultūrvēstures, no reliģijas, no valodniecības, no nacionalitātes, tādas identitātes veidošanās jautājumiem – tas viss savstarpēji mijiedarbojas. Starpvalstu savstarpējās attiecības – vēsturiski tas viss mijiedarbojas, un tad ne vienmēr ir tie rezultāti jeb atklāsmes tādas ļoti pašsaprotamas un vispārināmas,” viņa stāsta.
“Ar to no vienas puses reģions ir unikāls, no otras puses – akadēmiķiem un pētniekiem arī pietiekami sarežģīts, jo tad tie argumenti, tā objektivitāte ir jāmeklē visās pusēs, kas ļoti bieži nav tikai divas puses, bet ir daudz vairāk iesaistīto pušu,” tā Broka.
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
