Tipiskākos gadījumus, kad cilvēki iekrīt krāpnieku nagos, plānojot ceļojumus interneta platformās, un kādas ir iespējas palīdzēt atgūt zaudēto naudu, raidījumā “Kiberpēdas” skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane.
“Viena no kategorijām ir kompleksi tūrisma pakalpojumi jeb tādi pakalpojumi, kur mēs izvēlāmies pie viena itkā pakalpojuma sniedzēja, piemēram, lidojumu, viesnīcu un transfēru. Īstenībā tas tūrisma operators nav licencēts, faktiski bieži vien nevar sniegt to pakalpojumu. Parasti tie piedāvājumi ir ļoti vilinoši un parādās sociālajos medijos,” par vienu no tipiskākajiem gadījumiem teic Gertmane.
Otra kategorija, ko viņa nosauc, ir zināmās tiešsaistes platformas, kuras tiek bieži izmantotas, piemēram, nakstmītņu rezervēšanai: “Tur izrādās, ka tomēr informācija tiek ļaunprātīgi izmantota un krāpnieki pieprasa naudu par, piemēram, neeksistējošu naktsmītni, un patērētāji samaksā dubultā un rezervācija nav notikusi. Tas ir tiešām pa šīm lielajām globālajām platformām.”
“Vēl ir arī, protams, kopumā kādas citas nianses, kas ir, piemēram, aviobiļešu rezervēšana – šie starpnieki vai kaut kādi citi pakalpojumu sniedzēji. Ik pa laikam mēs redzam, ka paterētājiem ir problēmas, ka ir rezervējuši, samaksājuši naudu, bet pakalpojuma nav vai tas neeksistē,” norāda Gertmane.
Tomēr, kādas ir PTAC iespējas šiem cilvēkiem, kuri ir cietuši kādā no šāda veida gadījumiem, palīdzēt? “Ja tas ir komplekss tūrisma paklpojumu sniedzējs šeit, Latvijā, un tas ir nelicencēts, tad, protams, mēs iesaistāmies un faktiski mēs palīdzam arī risināt šo te problēmu,” viņa paskaidro.
“Ja tas ir, savukārt, Eiropas Savienībā (ES) dibināts un esošs uzņēmums, piemēram, lielās tiešsaistes platformas, tad mums ir Eiropas Patērētāju informēšanas centrs, kas, savukārt, risina šāda veida sūdzības ES līmenī, jo šāds centrs ir pilnīgi katrā ES valstī,” turpina PTAC pārstāve, “Ļoti bieži, es teiktu, ka arī ir veiksmīgi atrisinātas šīs problēmas.
Ir arī gadījumi, kas ir šie tipiskie krāpšanas gadījumi, kur vienkārši nauda ir apzināti aizskaitīta prom krāpniekiem, tādā gadījuma tur ir jāiesaista policija, tiesībsargājošās iestādes. Tur, protams, ir ļoti bieži diezgan mazas iespējas patērētājam pat palīdzēt.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
