Radio SWH raidījumā “Ziņu detektīvs” šonedēļ uzmanības centrā ir informatīvā telpa Gruzijā, kur, neraugoties uz to, ka protestu intensitāte pēdējā laikā ir mazinājusies, sabiedrības neapmierinātība ar valdības politiku turpinās. Šoreiz vētīsim dezinformācijas procesus valstī, kas jau gadu atrodas būtisku politisku un ģeopolitisku pārmaiņu krustpunktā.
28. novembrī apritēja gads kopš valdošā partija “Gruzijas sapnis” paziņoja par Gruzijas pievienošanās procesa Eiropas Savienībai apturēšanu. Kā sarunā ar Radio SWH žurnālisti Agnesi Vasermani norāda sabiedriskās iniciatīvas “Platform 2025” pārstāvis Konstantīns Jonatamišvili, paralēli šiem politiskajiem lēmumiem valstī notiek arī mēģinājumi pārrakstīt Gruzijas vēsturi un mainīt sabiedrības izpratni par pagātnes notikumiem.
Jonatamišvili uzsver, ka Krievijas propaganda Gruzijā ir guvusi īpaši lielus panākumus – iespējams, pat lielākus nekā citviet reģionā. Viņš norāda, ka, lai izprastu valdošās partijas rīcību un tās izplatīto vēstījumu ietekmi, jāņem vērā kopējā politiskā attīstība valstī. Pēc viņa teiktā, Gruzija virzās uz sava veida totalitāru pārvaldību, kam daļa sabiedrības nepiekrīt, tādēļ pastāv pretošanās kustība un notiek vardarbīgi incidenti. Vienlaikus valstī trūkst efektīvas parlamentārās un pilsoniskās kontroles, kā arī reālu politisko debašu televīzijā. Šādos apstākļos valdība var izplatīt sev izdevīgu informāciju, bet gadījumos, kad ar to nepietiek, vēstījumi tiek vienkārši izdomāti.
Svarīga loma šajā procesā, pēc Jonatamišvili domām, ir arī Gruzijas pareizticīgajai baznīcai, kas atkārto antiliberālus Krievijas naratīvus un tādējādi virza sabiedrības domāšanu Krievijas politikas virzienā. Baznīcas ietekme uz Gruzijas sabiedrību joprojām ir ļoti liela, kas šiem vēstījumiem piešķir papildu svaru.
Runājot par konkrētiem vēsturiskajiem naratīviem, Jonatamišvili skaidro, ka valdošā partija maina notikumu interpretācijas un to jēgu. Kā piemēru viņš min vairāk nekā pirms 200 gadiem parakstīto Georgijevskas līgumu starp Gruzijas karali Irakliju Otro un Krieviju. Šis līgums mūsdienās tiek pasniegts kā pierādījums tam, ka miers ar Krieviju bijis nepieciešams. Vienlaikus, pēc Jonatamišvili domām, netiek ņemts vērā vēsturiskais konteksts – tajā laikā Gruzija atradās nopietnu draudu priekšā no Austrumiem, bet Rietumi vēl nebija gatavi sniegt atbalstu.
Vēl spilgtāks piemērs ir 2008. gada Krievijas–Gruzijas karš un tā interpretācija. Jonatamišvili atgādina par Giorgiju Antsukhelidzi, kuru viņš raksturo kā vienu no visvairāk cienītajiem gruzīniem pēdējo divdesmit gadu laikā. Tomēr pašreizējās valdības līderi ir pauduši, ka viņa upuris bijis tikai sabiedrisko attiecību solis. Kopumā 2008. gada karš tiek padarīts par vienu no centrālajiem propagandas elementiem, atbildību par notikušo pilnībā uzliekot tā laika Gruzijas valdībai. Valdošās partijas galvenais vēstījums, kā norāda Jonatamišvili, ir apgalvojums, ka Gruzijai toreiz nevajadzēja atbildēt uz Krievijas agresiju.
Šāda pieeja, viņaprāt, tieši sasaucas ar plašāk izplatītiem naratīviem, kas vaino upuri par karu. Jonatamišvili norāda, ka Gruzijas valdības medijos tiek atkārtots tas pats, ko var dzirdēt Krievijas propagandas kanālos – ideja, ka pret Krieviju nedrīkst pretoties pat tad, ja tā pārkāpj valsts suverenitāti, šķērso robežas, finansē okupāciju un aneksiju. Līdzīgā veidā tiek vainota arī Ukraina, tostarp Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš tiek apsūdzēts ukraiņu nāvē. Pēc Jonatamišvili teiktā, tas pilnībā sakrīt ar vēstījumiem, ko izplata “Russia Today”, un tieši tā pati retorika ir sastopama Gruzijas valdības kontrolētajos medijos.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā žurnāliste Agnese Vasermane pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru trešdienu un piektdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
