Radio SWH raidījumu ciklā “Ziņu detektīvs” šonedēļ uzmanības centrā Lietuva, kur pēdējo gadu laikā dezinformācijas intensitāte pieaugusi un kļuvusi daudz mērķtiecīgāka. Studijā Agnese Vasermane sarunājās ar Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta pētnieku Neriju Maļukēviču, lai noskaidrotu, kādi ir galvenie naratīvi un kā tie ietekmē sabiedrisko telpu.
Maļukēvičs norādīja, ka viltus ziņu apjoms Lietuvā nav tikai lokāls jautājums, tas esot daļa no globālas problēmas, ar kuru saskaroties gan Rietumu valstis, gan Baltijas reģions. Viņš uzsvēra, ka Lietuvai ir divi īpaši riska faktori – Krievija un Baltkrievija, kuras “labprāt izmanto šādas kaitnieciskas stratēģijas politisko mērķu sasniegšanai”. Tās īsteno politiskas dezinformācijas kampaņas, vienlaikus sabiedrisko telpu ietekmē arī vietējie populistiskie spēki, kas izmanto manipulatīvus instrumentus, lai gūtu politisku labumu. “Tātad problēma ir ļoti reāla,” viņš secina.
Runājot par aktuālākajiem naratīviem, Maļukēvičs uzsvēra, ka tie vērsti uz uzticības graušanu demokrātiskajiem procesiem. Tas ietver uzbrukumus vēlēšanu leģitimitātei, politiskajām institūcijām un pat infrastruktūras projektiem, kā arī centienus apšaubīt NATO partneru klātbūtni. Lietuvā īpaši mērķēts tiek uz Vācijas brigādi, kas kļuvusi par vienu no galvenajiem šādu operāciju objektiem. Dezinformācijas mērķis esot radīt šķelšanos, emocionālu spriedzi un mazināt uzticību Rietumu drošības sistēmām.
Šī tēma Lietuvā nav jauna. Maļukēviča minētais piemērs nepārprotami sasaucas ar notikumiem 2017. gadā, kad tika izvērsta plaša dezinformācijas operācija, kas vēlāk ieguva nosaukumu “Vāciešu meitene” jeb “Jonavas meitene”. Toreiz Lietuvas Seima spīkeram Viktoram Pranckietim, deputātiem un policijai tika nosūtītas e-pasta vēstules ar apgalvojumu, ka Lietuvā dislocētie Vācijas karavīri Jonavas pilsētā, iespējams, esot izvarojuši nepilngadīgu meiteni no bērnu nama. Kauņas policija ātri noskaidroja, ka informācija ir nepatiesa, bet lieta kļuva par starptautisku piemēru tam, kā darbojas mērķētas manipulācijas, kas vērstas pret sabiedrības uzticību NATO sabiedrotajiem.
Maļukēvičs uzsver, ka šādu kampaņu mērķis ir skaidrs – vājināt sabiedrības noturību, radīt šaubas par sabiedroto klātbūtni un iekšpolitiskajiem procesiem, kā arī panākt, lai demokrātiskās institūcijas šķistu nestabilas vai nepietiekami drošas. Tas prasa no valsts spēju dokumentēt notiekošo, skaidrot to sabiedrībai un neļaut dezinformācijai nostiprināties.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā žurnāliste Agnese Vasermane pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru trešdienu un piektdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
