Radio SWH raidījumā “Ziņu detektīvs” šonedēļ uzmanības centrā atkal ir Lietuva, kur pēdējo nedēļu notikumi izgaismo gan ārēju, gan iekšēju dezinformācijas kampaņu intensitāti. Studijā Agnese Vasermane, un šoreiz turpinām sarunu ar Viļņas universitātes pētnieku Neriju Maļukēviču par to, kā jaunākie informatīvie uzbrukumi ietekmē sabiedrību un valsts drošību.
Nedēļas sākumā Baltkrievijas Ārlietu ministrija apsūdzēja Lietuvu Baltkrievijas gaisa telpas pārkāpšanā un izsauca Lietuvas pagaidu pilnvaroto lietvedi, izsakot protestu. Minskā apgalvots, ka bezpilota lidaparāts no Lietuvas Lazdiju rajona ielidojis Baltkrievijas teritorijā un esot nokritis Grodņas apgabalā. Lietuva šos apgalvojumus kategoriski noraidīja. Aizsardzības ministrs Roberts Kauns paziņoja, ka stāstījums par Lietuvas dronu ir viltus ziņa un ka Lietuva speciāli uz to nereaģēs, jo “ziņotais neatbilst patiesībai”.
Dezinformācija Lietuvas informatīvajā telpā nav jaunums, taču īpaši intensīva tā kļuvusi kopš 2020. gada, tostarp attiecībā uz baltkrievu minoritāti Lietuvā. Pētnieks Nerijs Maļukēvičs skaidro, ka Baltkrievijas tēma joprojām ir ļoti aktuāla: “Ir bijušas dezinformācijas kampaņas, un Lukašenko cenšas radīt neuzticēšanos Lietuvā pret Baltkrievijas opozīciju un pret tiem, kas izbēguši no represijām Baltkrievijā.”
Viens no būtiskākajiem piemēriem ir vēsturisko naratīvu manipulēšana. Maļukēvičs īpaši izceļ tā dēvēto litvinismu – stāstījumu, ka Lietuvas Lielhercogistes saknes nemaz neesot meklējamas Lietuvā, bet gan Baltkrievijā. Šis naratīvs tiek izmantots, lai radītu iekšēju šķelšanos un apšaubītu Lietuvas identitāti. Pētnieks norāda, ka Baltkrievijas un Krievijas specdienesti aktīvi iesaistās šāda satura izplatīšanā, cenšoties izmantot sociāli ekonomisko spriedzi, ko rada lielais migrācijas apjoms un plašā baltkrievu kopiena Lietuvā.
Runājot par dezinformācijas naratīviem, kas vērsti pret Baltijas valstīm kopumā, Maļukēvičs atzīmē paralēles ar Latviju. Tāpat kā pie mums, arī Lietuvā tiek mēģināts attēlot valsti kā disfunkcionālu ar nestabilu, nekompetentu valdību. Viņš stāsta, ka nesen vizītes laikā Taivānā dzirdējis ļoti līdzīgas propagandas metodes, ko Ķīna izmanto pret Taivānu, mēģinot to attēlot kā neveiksmīgu, nestabilu valsti. “Paradoksāli, bet mēs varētu vienkārši nomainīt aktoru no Ķīnas uz Krieviju, un redzētu ļoti līdzīgas kampaņas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un kopumā Eiropā,” viņš secina.
Tāpat Lietuvai ir jārisina arī automatizētas dezinformācijas izplatība. TV3.LT šonedēļ pievērsās jautājumam, cik liels ir botu īpatsvars Lietuvas sociālajos medijos. Policijas un drošības iestādes norāda, ka šobrīd Lietuvā darbojas apmēram pusmiljons botu kontu. Tie ir automatizēti vai daļēji automatizēti profili, kas spēj rakstīt un pārpublicēt ierakstus, atzīmēt ar “patīk”, sekot citiem kontiem, pārtraukt sekošanu un sūtīt ziņojumus. Pēc ekspertu domām, boti ir būtisks apdraudējums: tiek iepirktas simtkartes, no kurām masveidā tiek izveidoti tūkstošiem kontu, lai izplatītu propagandu un imitētu sabiedrības viedokli.
Lietuvas policijas veiktajās kratīšanās botu fermās konfiscēti vairāk nekā 100 000 Lietuvas un citu valstu SIM karšu. Mediji lēš, ka tas ir tikai aisberga redzamā daļa un patiesā situācija varētu būt vēl nopietnāka. Diemžēl, kā uzsver Maļukēvičs, tehniski pilnībā no šādiem uzbrukumiem aizsargāties nav iespējams, jo “pamatā viss atkarīgs no sabiedrības kritiskās domāšanas spējām”.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā žurnāliste Agnese Vasermane pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru trešdienu un piektdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
