Divi sporta karalienes jeb vieglatlētikas pārstāvji Gunta Vaičule un šķēpmetējs Patriks Gailums raidījumā “Vakara sporta stunda” atklāj, kāpēc sportisti tieši lielākajās un atbildīgākajās sacensībās sasniedz visaugstākos rezultātus un cik ilgi var noturēt sezonas pīķa formu.
Pavisam drīz Vaičule un Gailums dosies uz olimpiskajām spēlēm Parīzē. Savās atmiņās par pimo olimpiādi Riodežaneiro, dalās Vaičule: “Man tolaik bija 19 gadi, un tad es tā ļoti sevi apzinājos kā debitantu, jo man likās, jā, šis jau ir tikai sākums. Šis viss ir jāiepazīst, jāizbauda, tur jāuzzina, kas notiek, un, protams, te ir atbildība uz starta un ļipa trīc, bet izdari to savu labāko. Es varētu teikt, ka katras olimpiskās spēles ir atšķirīgas un tajā savā briedumā katreiz (esi – aut.) jau cits.”
Īpaši vieglatlētiem novērojams, ka tieši lielākajās un atbildīgākajās sacensībās tiek sasniegti visaugstākie rezultāti. Vai šī atbildība dzen uz priekšu, Vaičule nosaka: “Noteikti. Ja paskatās manus personiskos rekordus, diezgan izteikti var redzēt, ka mani rekordi vienmēr ir jūlija beigas, augusts – tie lielie stadioni, ātrie stadioni, diezgan pilnas tribīnes un troksnis, un atmosfēra, tā kā man šī atbildība palīdz.”
Vieglatlēte piebilst, ka tā arī strādā un audzē formu, lai tieši pīķa laiks ir atbildīgākās sacensības. Savukārt, cik ilgi šo pīķa formu vispār iespējams sezonā noturēt, Gailums norāda, ka tas ir atkarīgs no katra sportista: “Ļoti prasmīgam jābūt, lai tā riktīgi, rīktīgi labo formu ilgāk par pusotru, diviem mēnešiem noturētu.”
Viņš turpina: “Es domāju, vairāk fizisko tieši, jo te ir tas, teiksim, man kā tehniskajam sporta veidam tur ir tās divas līksnes – tehniskā forma un fiziskā forma. Tos krustpunktus var kaut kur pārbīdīt, jo, teiksim, ejot sezonai uz priekšu, tu sāc labāk to tehniku ķert, tev varbūt fiziskie rādītāji nedaudz krīt uz leju, jo tavs ķermenis arī nedaud mainās līdzi tam. Līdz ar ko tu varbūt kādā brīdī ar tehniku met labāk, nekā vienkārši ar spēku vien.”
Vairāk klausies raidījuma “Vakara Sporta Stunda” ierakstā: