Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pastāsta, kā norit viņa darbošanās sociālajos tīklos, kas pievērsusi daudzu uzmanību un tiek raksturota, kā ļoti cilvēcīga. “Saskaņot – es nesaskaņoju neko. Kaut kādu kritisku piezīmi šad tad dabūnu, bet ir jau par vēlu, jo tas tāpat jau ir “ārā”,” par sava soctīklu satura saskaņošanu stāsta Rinkēvičs.
Taujāts par to, vai drīkst būt tik brīvs vai tomēr ieraksti sociālajos tīklos ir jāsaskaņo ar Sabiedrisko attiecību speciālistiem, Edgars Rinkēvičs norāda, ka tik traki nemaz neesot: “Īstenībā tā dzīvē ir daudz vienkāršāka un nav tik ļoti varbūt ar dažādiem ierobežojumiem vai kaut kādiem aizliegumiem izrotāta, kā daudziem liekas.” Tomēr prezidenta darbā pastāv arī robežas un jāspēj saprast, kādam jābūt uzvedības modelim.
“Nav tā, ka prezidentam ir tikai viena funkcija – māt ar roku, nesmaidīt, nolasīt runu un labi ātri pazust kaut kur pils dziļumos,” skaidro Rinkēvičs, kurš pats iepriekš arī strādājis, kā Valsts prezidenta kancelejas vadītājs prezidenta Valda Zatlera laikā. Uz jautājumu par to, vai tad, kad pats darbojies prezidenta kancelejā, noskatījies uz ārvalstu modeli, kur nereti vērojama “iziešana ārpus rāmjiem”, Edgars Rinkēvičs norāda, ka ir milzīga atšķirība starp prezidentu un prezidenta kancelejas vadītāju, kuram vienmēr par visu ir jāuztraucas.
“Viņam ir jāuztraucas, vai prezidents kaut kur būs laikā, vai tā tikšanās būs, vai tie cilvēki, ar ko viņš tiekas, neradīs kādas problēmas. Tur ir jānovelk stingrs rāmis. Jāsaka, ka prezidents Zatlers bija vienkārši ļoti labs prezidents, jo viņš vienmēr centās ieklausīties. Es tik labs neesmu, es tomēr strīdos vairāk, bet beigās tas lēmums, protams, ir jāpieņem prezidentam,” skaidro Rinkēvičs.
