Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” pensiju pārvaldnieks Jānis Rozenfelds pastāsta daudziem nezināmus faktus par pensiju investīcijām – kā cilvēki pret tām attiecas, vai, aizejot pensijā ātrāk, var paspēt iekrāt savām vecumdienām, kā arī – vai valstiij vispār ir izdevīgi, ja tās cilvēki dzīvo veseli un ilgi?
Ko darīt tiem cilvēkiem, kuri iet pensijā jau 45 gados, – vai viņi var paspēt kaut ko sakrāt, Rozenfelds norāda, ka paspēj, ja sāk pensiju investīcijas laicīgi. “Vēl jau viena lieta, ka viņi parasti ar kaut ko nodarbojas, teiksim, arī pēc tās pensionēšanās,” viņš stāsta par diezgan ierastu praksi. Šobrīd pensionēšanās vecums ir nedaudz zem 65 gadiem – precīzāk – 64 gadi un 9 mēneši, taču ar 2025. gada 1. janvāri tas būs jau 65 gadi, ziņots Labklājības ministrijas mājaslapā.
Savukārt, kā cilvēki attiecas uz savas pensijas investēšanu, Rozenfelds norāda, ka tas esot mazliet smieklīgi: “Ja tu viņu mēģini uzrunāt tieši par tēmu: “Rekur tev vajadzētu krāt priekš pensijas.” Tad atbilde ir kāda: “Ai, es taču tik ilgi nenodzīvošu.” Tad, ja tu cilvēkam paprasi jautājumu nesaistītu ar šo, teiksim: “Cik ilgi tu domā, ka tu nodzīvosi?” Tad ir pavisam cita atbilde.”
Realitātē gan esot mazliet citādāk. “Kolēģi no mūsu dzīvības apdrošināšanas kompānijas diezgan labi to statistiku zina – patiesībā mums visiem diezgan labas izredzes līdz 80 izdzīvot ir. Protams, ar izņēmumiem,” atklāj pensiju pārvaldnieks. Tāpat arī daudzi šobrīd dzīvo gana veselīgi, nodarbojas ar garīgām praksēm un grasās dzīvot vismaz līdz simtam, – vai šo cilvēku dēļ pensiju fonds nevarētu sabrukt?
Rozenfelds skaidro, kā tas strādā: “Cilvēks krāj, krāj, krāj. Tad, kad viņš nolemj iet tajā pensijā, teiksim, no otrā pensiju līmeņa, tad viņš to naudu paņem un sāk lietot, un tērēt.” Tai pat laikā ir svarīgi arī tas, cik liela summa ir ieguldīta. Uz raidījuma vadītāja Paula Timrota jautājumu, vai valstij ir lielākas ziepes un vairāk problēmu, ja cilvēks šausmīgi veselīgi dzīvo, Rozenfelds atbild ļoti lakoniski: “Jā!”
