Zaļajai enerģijai kļūstot arvien populārākai un arī pieejamākai, rodas neskaitāmas inovācijas, kas var uzlabot ne tikai pašu procesu, bet arī datu ieguvi. Raidījumā “Zaļais stūris” pie Jāņa Kļaviņa un Māra Oltes viesojās vides eksperte un “Ecosoul” dibinātāja Arta Kauķe, kura pastāstīja par inovācijām, kas var būtiski ietekmēt nākotnes zaļās enerģijas ražošanu un ļaut dabai ieslēgt zaļo gaismu.
Vaicāta par pasaules inovatīvajām vēsmām, par kurām Latvijā, iespējams, neesam dzirdējuši, Arta Kauķe nosauc viedos dabas monitoringus: “Par ļoti daudzām ietekmēm uz vidi mēs pat nezinām. Lai tās vērtētu, ir nepieciešami dati, un attiecīgi pēc tam eksperti šos datus apstrādā. Noteikti tie ir viedie monitoringi – arī mēs strādājam pie tādiem risinājumiem, varbūt ne tik aktuāli saules parkiem, bet tāpat tos uzstāda arī saules parkos vai, nu, plāno uzstādīt saules parkos.”
Viņa turpina ar reālu piemēru, kā šī inovācija strādā: “Tie ir sikspārņu viedie monitoringi. Respektīvi, šobrīd IVN gala ziņojuma rezultātā nereti vēja elektrostaciju operatoriem uzliek par pienākumu no maija līdz septembrim naktīs, kad temperatūra ir virs desmit grādiem (desmit grādi vai virs) un vējš 5 m/s vai zemāks, slēgt ārā turbīnas – ražošana aizliegta, jo ir piemēroti apstākļi, kad sikspārņi izlido. Problēma tāda, ka ne vienmēr viņi tur lido, citreiz viņi arī aizlido, kad ir par grādu aukstāks vai nedaudz lielāks vējš.
Sanāk, ka mēs sargājam kalendāru, nevis dabu, kas nav slikti, tas ir pilnībā normāli – tas ir pirmais solis, bet darām to neprecīzi. Tādā veidā mēs zaudējam gana daudz zaļās enerģijas ražošanas stundu, un tas nākamais solis ir likt virsū reāllaika sugu noteikšanu un populāciju noteikšanu, kas tur izlido cauri. To dara ar ultraskaņas detektoriem un ar mākslīgā intelekta ne rīkiem – tātad ultraskaņas detektors uztver šo skaņu, mākslīgais intelekts pasaka – te ir tādi sikspārņi tādā daudzumā, nodod signālu turbīnai – slēdzam ārā, turbīna izslēdzas, un tiek dota zaļā gaisma dabai.”
Potenciāli šāds ultraskaņas detektors varētu noderēt arī militāriem mērķiem, piebilst raidījuma vadītājs Māris Olte, – savienojas enerģētika ar aizsardzības jomu, taču starpdisciplinārā pieeja klibo visās jomās. Viņam piekrīt arī Kauķe, kura novērojusi līdzīgi: “Redzu to visvairāk – vide un sociologi vispār nesatiekas, lai gan vajadzētu dzīvot principā kopā un sadoties rociņās.”
Vairāk klausies raidījuma “Zaļais Stūris” ierakstā: