Šoreiz raidījumā “Saka Rīga” Ainārs Rutkēvičs iztaujās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāju Laimu Geikinu par aktualitātēm, uzsākot jauno mācību gadu.
Kā Rīgā ir iesācies jaunais mācību gads? Kā ir mainījies skolēnu skaits šogad?
Es vēlos izmantot iespēju un vēlreiz apsveikt gan skolēnus, gan pedagogus, gan iestāžu vadītājus, gan arī vecākus un visu sabiedrību kopumā. Šīs ir dienas, kad mēs vairāk domājam par to, ko nozīmē būt izglītotam cilvēkam, un ka izglītība ir vērtība pati par sevi.
Pirmajās klasēs šogad mums ir par 571 skolēnu mazāk nekā pagājušogad. Skolēnu daudzuma pīķis, ja varētu teikt, šobrīd ir pamatskolas noslēgums un vidusskola, bet sākumskolās skolēnu skaits samazinās. Līdz ar to pamazām izlīdzināsies situācija ar pārpildītajām klašu telpām.
Kādas šogad ir izmaiņas saistībā ar skolu reorganizāciju?
Skolu skaits ir samazinājies no 101 līdz 97. Reorganizācija ir balstīta uz skolu kvalitātes un skolēnu skaita analīzi, kā arī ģeogrāfisko izvietojumu. Jankas Kupalas baltkrievu skola tika apvienota ar 86.vidusskolu – abas skolas fiziski atradās vienā ēkā un tas bija tikai laika jautājums, kad šīs skolas būs viena fiziskā persona.
Tika izveidota Dārzciema vidusskola, apvienojot Rīgas 93. vidusskolu un Sergeja Žoltoka skolu, kas rada ļoti lielas cerības par veiksmīgu piemēru vienotās skolas pieejas īstenošanā. Rīgas Austrumu pamatskolas izglītības programmas ir nodotas Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolai. Savukārt Rīgas Baltmuižas pamatskola ir pievienota Iļģuciema pamatskolai.
Šādā veidā apvienojot programmas un optimizējot pieejamos resursus, mēs varam paaugstināt kvalitāti. Rīgā ir 58 apkaimes un es vēlētos, lai katrā apkaimē katram skolēnam ir iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību pamatizglītības līmenī pēc iespējas tuvāk mājām. Savukārt vidējās izglītības līmenī lai Rīga būtu vienmērīgi pārklāta ar vidējās izglītības programmām ar dažādiem akcentiem un skolēni varētu salīdzinoši ērti doties uz to vidējās izglītības programmu, kas ir viņiem interesanta, saistoša un tālāk noderīga viņu attīstībai un karjerai.
Zināmu ažiotāžu sabiedrībā izraisīja lēmums, ar kuru Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Dzirnaviņas” vadītājas amatā tika apstiprināta Marianna Jode, kura kādreiz aktīvi darbojās Latvijas krievu mācību valodas skolu atbalsta organizācijā “LAŠOR”. Vai varat komentēt šo lēmumu?
Marianna šobrīd strādā kā pienākumu izpildītājs šajā pirmsskolas izglītības iestādē un veic arī metodiķes pienākumus. Es piedalījos pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju metodiskajā seminārā, kur viņi demonstrēja to, kā viņi strādā, lai atbalstītu bērnus un vecākus latviešu valodas apguvē. Tas, kas mani visvairāk iedvesmoja, redzot tos video fragmentus un notikumus, ka ne tikai bērni mācījās, bet arī vecāki iesaistījās.
Savā skaidrojumā departamentam direktore raksta, ka viņa vienmēr ir atbalstījusi latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tas, par ko viņi iestājās, pirms tika pieņemti normatīvi uz pāreju uz mācībām latviešu valodā, ka bērniem ir tiesības apgūt arī savu dzimto valodu. Viņa nav piedalījusies piketos un demonstrācijās pret latviešu valodu. Mariannas profesionālā kompetence neliek šaubīties, tāpēc es balsoju par viņu.
Kādas ir domes prioritātes šogad izglītības jomā?
Turpinās rūpes par pāreju uz vienotu skolu, jo tas nav vienkāršs process un viss nenotiek gludi un perfekti. Tāpēc mēs turpināsim pilnveidot atbalsta sistēmu, lai skolas varētu veiksmīgāk darboties.
Otra prioritāte pilnīgi noteikti ir skolēnu un pedagogu labbūtības jautājums. Jo darba jeb mācību apstākļi ir ļoti nozīmīgi, vai cilvēki tur gribēs uzturēties un būt kopā vai nē.
Trešā lieta ir STEAM – tas nav tikai par dabaszinībām, bet arī par radošo komponenti, par humanitāro komponenti. Tas, kas mani pārsteidz, ka šobrīd vakancēs viens no lielākajiem iztrūkumiem ir mūzikas un sporta skolotājiem, ne tik daudz matemātikas skolotājiem.
Vairāk klausies raidījuma “Saka Rīga” ierakstā: