trešdiena, 16. oktobris
SākumsAktuāliPamazām saprot, ka variantu nav! Kā bezsvina munīcijas izmantošana ietekmē medības

Pamazām saprot, ka variantu nav! Kā bezsvina munīcijas izmantošana ietekmē medības

Viena no pēdējā laika mednieku aktualitātēm ir bezsvina munīcijas izmantošana. Raidījumā “Zaļais stūris” mednieks ar bagātu pieredzi un SIA “Ieroči” pārstāvis Dāvis Zaube ieskicē, kā pašam jau izdevies medīt ar šādu munīciju, ko par to dzirdējis no citiem medniekiem un kā svina munīcija ietekmē medījumu, kas tālāk atstāj būtiskas sekas veselībā.

“Runājot par globālām pārmaiņām, visiem aktuālā bezsvina munīcija, kas šogad ir skārusi mūs visus. Jūtami,” atzīst Zaube. Vaicāts, vai dzirdējis kādas atsauksmes par šo, mednieks norāda: “Viņi pamazām saprot, ka variantu nav. Var trāpīt, un vīri veiksmīgi ar kvalitatīvu munīciju medī, jo bezsvinam, redzi, ir tās divas noteicošās lietas – masa (tas nozīmē mazliet rupjāks lādiņš) un ātrums, kas kompensē.

Masa reiz ātrums ir tā enerģija, ar kuru trāpa. Kvalitatīvai munīcijai tas ātrums ir pietiekoši liels, stipri līdzīgās distancēs var tikpat veiksmīgi medīt. Protams, nākas piedomāt mazliet vairāk, jo rupjākā lādiņā ir mazliet vairāk skrošu, mazāks kūlis. Situācijās, kur brīžiem šķiet – ar svinu es tādā situācijā būtu nomedījis, bet tagad mēs medījam ar bezsvinu un mazliet rupjāku lādiņu (tur ir mazāk skrošu).”

Zaube guvis gana daudz emociju pīļu medību atklāšanā, medījot ar ceturtā numura skrotīm: “Pieklājīgās distancēs bija ļoti labi rezultāti. Pats biju pārsteigts.” Pievēršanās bezsvina munīcijai lieku reizi atgādina, kāpēc vispār notiek atteikšanās no svina munīcijas. “Jau sen vīri, kas reāli nomedīto ūdensputnu paturēja pārtikā – reāli apēda, viņi, domājot par savu veselību, jau sen svinu negribēja izmantot,” norāda viens no raidījuma vadītājiem Jānis Kļaviņš.

“Tas, ko tu tajā pīlītē, – iedzen svinu iekšā, viņa ir neēdama. Mēs agrāk taisījām rentgenus mežacūkām, medījot ar svinu, ar medību karabīnes lodi, tur rentgenā ļoti labi redz to svina izplatību. Tas ir tajā smalkajā pulverī, ko tu ar aci nekad neredzēsi, – tas viss aiziet pārtikā,” piebilst Kļaviņš.

“Es arī vienu Skandināvu pētījumu, savulaik, esmu skatījies, kur bija par aļņiem – trāpījuma vietās, kur ir tā hematoma, viņi kādreiz grieza ārā un deva suņiem,” stāsta Zaube, “Pēc kāda laika viņi konstatēja, ka suņi saslimt ar dažādām slimībām. Pētījumu rezultātā viņi nonāca pie tā, ka tas ir tas, – ka tās svina skaidiņas ir ļoti daudz, kas veicina šīs te smagās saslimšanas.”

Pilnu raidījumu “Zaļais stūris” klausies ierakstā!

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie
Inline Feedbacks
Rādīt visus komentārus

CITI LASA

Atmetīsim naivumu! Meža ugunsapsardzības vadītājs Šūmanis par klimata pārmaiņu ietekmi

Klimata pārmaiņu ietekmē siltajā sezonā pieaug ugunsgrēku risks mežos – ir vairāk sausu un karstu dienu arī Latvijā. Tāpat joprojām vietām saglabājas augsta ugunsbīstamība...

POPULĀRĀKIE