Edvards Ratnieks: “Rīga ir kļuvusi ļoti draudzīga uzņēmējiem”

Raidījumā “Saka Rīga” par jaunu azartspēļu zāli, jaunās filharmonijas projektēšanu, aizvadīto svētku nedēļu un citiem aktuāliem jautājumiem Ainārs Rutkēvičs iztaujās Rīgas vicemēru Edvardu Ratnieku.

Rīgas dome nolēma atļaut atvērt jaunu azartspēļu zāli Krišjāņa Valdemāra ielā. Visi it kā runā, ka ir pret to un ka izskaudīsim to no Rīgas, bet te ir pilnīgi pretējs lēmums.

Rīgas dome iepriekš ļoti aktīvi aizliedza spēļu zāles un tā tas arī turpināsies. Taču šis bija Satversmes tiesas lēmums, kurš ir obligāti jāpieņem. Līdz ar to deputātiem šoreiz nācās sakostiem zobiem balsot pret savu sirdsapziņu.

Pozitīvā ziņa šajā stāstā ir tā, ka tiek veidoti jauni saistošie noteikumi, lai ierobežotu spēļu zāles dažādās vietās Rīgā, ņemot vērā visus tiesu atzinumus. Tiesa mums nāca pretī par to, ka varam aizliegt azartspēles Rīgas vēsturiskajā centrā.

Vakar tika svinīgi paziņots, ka ir sākta Rīgas Filharmonijas projektēšanas. Kāda tur šobrīd ir situācija?

Mēs ejam pa posmiem. Koncertzāli Rīgā gaida jau no astoņdesmitajiem gadiem un šobrīd esam tikuši jau līdz projektēšanas fāzei. Projektēšana ilgs 2 gadus un pēc tam būs 1 gads, lai atrastu finansēšanas modeli sadarbībai ar valsti.

Koncertzāle tiks būvēta Rīgas pašvaldības īpašumā – vietā, kur šobrīd atrodas Kongresu nams. Bet pašvaldība noteikti nevar atļauties tādu uzbūvēt, tāpēc būs nepieciešams atbalsts no valsts.

Novembra sākumā Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība aicināja iesaldēt pašvaldību iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā. Kāda tur ir situācija?

Par finanšu izlīdzināšanas fondu mēs plānojam sarunu arī ar Valsts prezidentu. Mēs redzam to, ka katru gadu Rīgai šie maksājumi pieaug. Iepriekšējā gadā tie bija 126 miljoni, nākamajā gadā jau 138 miljoni. Mēs jūtam, ka tas absurds kļūst aizvien lielāks un lielāks.

Bija piedāvājums veikt izmaiņas, atņemot līdzekļus visām pašvaldībām un tad valsts dalītu pašvaldību budžetu no kopējā katla pēc saviem ieskatiem. Tam mēs nepiekritām, jo šobrīd tas vismaz ir caurskatāms process. Lai gan netaisnīgs un ir jāmaina, bet piedāvātais variants nederēja.

Tāds priecīgs notikums Rīgai bija pavisam nesen – Rīga saņēma Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras balvu par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību Latvijā pilsētu kategorijā. Ko šī atzinība nozīmē?

Šī atzinība nozīmē vairākas lietas. Pirmais ir tas, ko mēs paši pie sevis esam izdarījuši – Rīga ir kļuvusi ļoti draudzīga uzņēmējiem, un to saka uzņēmēju organizācijas. Ir zaļie koridori, kur pēc iespējas ātrāk var saskaņot visus projektus, kas ir jāsaskaņo, lai varētu notikt būvniecība vai citi attīstības jautājumi. Esam izveidojuši uzņēmēju atbalsta kontaktpunktu, lai palīdzētu tikt galā ar visiem birokrātijas procesiem un šķēršļiem domē.

Otrkārt, šī balva nozīmē pašu uzņēmēju veiktas aptaujas. Piemēram, slepenais pircējs ierodas kādā konsultāciju, visu ko jautā un tad skatās, kā viņam atbilst. Tur ir arī SKDS un uzņēmēju veiktas aptaujas, tiek ņemts vērā arī pilsētu pašvērtējums.

Man ir milzīgs prieks, ka esam saņēmušies.

Tikko kā aizvadījām valsts svētku nedēļu ar daudz dažādiem pasākumiem galvaspilsētā. Kā pagāja šie svētki?

Svētki bija ļoti plaši apmeklēti. Mūsu speciālisti aprēķināja, ka Staro Rīga apmeklēja apmēram 250 000 cilvēku. Bija atsevišķi objekti, kuri nebija īsti piemēroti tik lielam apmeklētāju skaitam un tur zeme ātri pārvērtās dubļos. Nākamajā gadā šī pieredze tiks ņemta vērā un varēs to visu uzlabot.

Uzvaras parkā mēs uzvilkām arī karogu, ņemot vērā, ka Uzvaras parks ir par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermontu – tā ir tā īstā uzvara, ko mēs svinam 11.novembrī. Pēc tam sekoja lielais koncerts, kuru apmeklēja apmēram 15 000 cilvēku. Koncertam bija arī tiešraide televīzijā un cilvēki dziedāja līdzi dziesmas.

Mums savas uzvaras ir jāsvin!