Jaunā psiholoģe Arta Veigure savā maģistra darbā izpētījusi fenomenu – vai sarunas ar mākslīgo intelektu jeb sarunbotiem spēj mazināt vientulības sajūtu, kā arī sniegt atbalstu. Raidījumā “Noturības kodols” Veigure dalās ar sava pētījuma rezultātiem un arī riskiem, kas var rasties, pierodot pie šāda veida komunikācijas ar mākslīgo intelektu.
“Vispirms gribu pateikt, ka, protams, šim pētījumam bija daudz un dažādu ierobežojumu, kā arī es minēju, ka es nevarēju visu nokontrolēt, bet rezultāti ir, un tie ir jāinterpretē prātīgi, bet tas, ko es noskaidroju, ka komunikācija gan ar mākslīgo intelektu, gan ar cilvēkiem divu nedēļu garumā vismaz īslaicīgi var mazināt vientulību,” par pētījuma secinājumiem teic psiholoģe.
“Tas nozīmē, ka, komunicējot ar mākslīgā intelekta sarunbotu, es varu sajusties mazāk vientuļš un gūt komunikācijas pieredzi,” viņa turpina, “Savukārt uztvertais sociālais atbalsts, tātad – cik atbalstīts es jūtos, paaugstināts tikai gadījumos, kad cilvēki runāja ar cilvēkiem. Mākslīgais intelekts spēj nodrošināt komunikāciju, bet tas vēl nespēj sniegt tādu dziļāku emocionālo saikni ar cilvēku, tam vēl kaut kā šobrīd trūkst – tātad tas, ko var sniegt tikai komunikācija ar cilvēku.”
Vaicāta, vai nav risks, pierodot pie šādas komunikācijas, tomēr nonākt pie apjausmas vai vilšanās, ka tā tomēr ir tikai datorprogramma, Veigure nosaka, ka ar vilšanos var sastapties dažādos veidos: “Arī tas, kā šis sarunbots vizuāli ir uzbūvēts, ļoti nosaka to, ko cilvēks no tā sagaida. Jo sarunbota tēls ir vizuāli līdzīgāks cilvēkam, jo cilvēkam ir lielākas gaidas, ka šī komunikācija arī būs līdzīgāka komunikācijai ar cilvēkiem, un nereti nākas vilties.”
Lai gan sarunbots izskatās pēc cilvēka, tas tomēr nekomunicē līdzīgi un spējīgi kā cilvēks. Vēl kāda vilšanās var rasties brīdī, kad apjaušam, ka mākslīgais intelekts ir programmatūra vai lietotne. “Nereti lietotnēm notiek dažādi atjauninājumi vai tehniskas ķibeles, un arī tas cilvēkos rada tādu vilšanās sajūtu,” skaidro psiholoģe.
“Ja pēc atjauninājumiem šis sarunbots ir aizmirsis kādu sarunas daļu un nesaprot, arī cilvēkam ir tāds – mēs par šo runājām, tad nāk apjausma, ka tā tomēr ir programmatūra, nevis īsts cilvēks, kurš spēj lielākoties atcerēties mūsu sarunas,” viņa norāda, vēlāk papildinot, ka saviem klientiem ieteiktu sarunbotu izmantot īslaicīgi un brīžos, kad komunikācija ar citu cilvēku nav iespējama, piemēram, naktī.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
