Raidījumā “Zaļais stūris” ceļotāja un kājāmgājēja Agnese Kalniņa stāsta par savu raibo ceļojumu vienatnē – no vienas Spānijas robežas līdz otrai, kurā pieveikti aptuveni 250 kilometri ar kājām, bet turpat 1000 kilometri ar velosipēdu, kas ceļotāju “izglābis” brīdī, kad tulznas uz kājām gandrīz apstādinājušas visu piedzīvojumu.
Vaicāta, vai varētu teikt, ka vēl viens sapnis ar šo ceļojumu ir piepildīts, Kalniņa teic: “Jā, šajā reizē nedaudz citādākā formātā nekā iepriekš. Iepriekšējās septiņas valstis es esmu nogājusi patiešām ar kājām no vienas robežas līdz otrai, tad šajā reizē bija tāda situācija, ka es biju nogājusi astoņas dienas un ārā bija ļoti slapjš.
Es nevaru lepoties ar pašiem modernākajiem, jaunākajiem apaviem, un es dabūju visu laiku slapjas kājas. Līdz ar to arī milzīgas tulznas – daudz un sāpīgu tulznu. Faktiski tajā astotajā dienā es vairs nevarēju paiet, es kliboju caur briesmīgām sāpēm. Vakarā, nokļūstot savā naktsmītnē, es sapratu, ka tālāk paiet nevarēšu un ir jādomā plāns “B”. Un es nopirku velosipēdu.”
Pēc astoņu dienu iešanas ceļotāja bija veikusi aptuveni 250 kilometrus. Atlikušie gandrīz 1000 kilometri tika nobraukti ar riteni. “Vispār jau tā situācija tāda – atkāpties no kaut kāda tā sava plāna..” aizdomājas Kalniņa, “Zināt, ka ir mērķis iet ar kājām, bet tagad es braukšu ar riteni, un kā tas kaut kā tagad būs? Kā tas izskatīsies?”
Vēl viens pārbaudījums bijis nobraukt lielo attālumu uz velosipēda. “Es sapratu, ka es kādus gadus desmit neesmu uz riteņa sēdējusi, un tas īstenībā bija milzīgs pārbaudījums man, kājāmgājējam,” viņa atzīst, piebilstot, ka bijis arī jāizdomā, kā piesprādzēt lielo mugursomu, “Starp tādām gumijām sprādzēju somu katru rītu virsū un vakaros nost, un braucu, un stūmos pa kalniem un pa dubļiem, pa sniegiem, un pa reljefu braucu, un īstenībā bija traki, bet traki interesanti.”
Pilnu stāstu klausies raidījuma “Zaļais stūris” ierakstā!
