Radio SWH līdz decembra izskaņai piedāvā raidījumu ciklu “Ziņu detektīvs”, kuru vada Agnese Vasermane. Katru trešdienu un piektdienu Radio SWH raidījumā tiek aplūkotas aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas piemēri Latvijā un citviet pasaulē. Šoreiz uzmanības centrā – nesen notikušās parlamenta vēlēšanas Moldovā un to informatīvā telpa. Par situāciju stāstīja divi eksperti – domnīcas “Watchdog” pārstāve Mihaela Siritanu un Neatkarīgās preses aģentūras vadītājs Petru Makovejs.
Pagājušajā nedēļā aizvadītās parlamenta vēlēšanas Moldovā bija izšķirošas ne tikai pašai valstij, bet arī plašākam reģionam. Jau krietnu laiku pirms vēlēšanu dienas sabiedrību pārpludināja dažādi mēģinājumi ietekmēt rezultātus ar dezinformācijas palīdzību.
Prezidente Maija Sandu Eiropas Parlamentā brīdināja par milzīgu dezinformācijas vilni, kas valstij gāžas pāri – sākot no apmaksātiem ierakstiem Telegramā līdz dziļviltojumiem un mākslīgā intelekta ģenerētam saturam.
Eksperte Mihaela Siritanu uzsver, ka viltus ziņu ietekme Moldovā pēdējā pusotra gada laikā kļuvusi īpaši būtiska. Viņa atgādina, ka 2024. gada oktobra referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā sabiedrības atbalsts Eiropas kursam bija sarucis līdz nedaudz virs 50%, lai gan iepriekš tas pārsniedza 60%.
Pirms parlamenta vēlēšanām viens no plašākajiem naratīviem bijis mēģinājums nomelnot Eiropas Savienību – attēlojot to kā koloniālu varu, kas vēloties tikai izmantot Moldovu. Šādi vēstījumi radījuši šaubas, mazinājuši uzticību valdībai un ietekmējuši vēlētāju izvēli.
Siritanu arī uzsver, ka dezinformācija galvenokārt izplatās caur sociālajiem medijiem – Instagram, TikTok, Facebook, Telegram un WhatsApp. Atšķirībā no televīzijas un radio, kur informācija tiek regulēta, sociālajos tīklos tā nonāk pie cilvēkiem praktiski bez kontroles, padarot sabiedrību ievērojami neaizsargātāku.
Otrs eksperts, Petru Makovejs, norāda, ka nozīmīga loma dezinformācijas izplatīšanā ir arī Moldovas baznīcai, kuras daļa pakļauta Maskavas patriarhātam. No turienes sabiedrībā tiek kultivēti vēstījumi pret Eiropas Savienību un NATO, apgalvojot, ka Moldova tiek gatavota karam, ka Eiropas Savienība atņems zemi un aizliegs tradīcijas. Viņš atzīmē, ka šis ir klasisks Krievijas propagandas komplekts, kas tiek izmantots arī citās valstīs.
Moldovas piemērs uzskatāmi parāda, kā informatīvais karš kļūst par vienu no galvenajiem faktoriem valsts nākotnes izvēlē. Par situāciju Moldovā un tās turpmāko attīstību runāsim arī nākamajā “Ziņu detektīva” raidījumā.
