trešdiena, 3. septembris
SākumsDzīvesstilsKas latvietim jāliek uz šķīvja un kāpēc Vidusjūras diēta visdrīzāk nederēs, skaidro...

Kas latvietim jāliek uz šķīvja un kāpēc Vidusjūras diēta visdrīzāk nederēs, skaidro uztura zinātniece

Ko gatavot, kas ir veselīgāk un noderīgāk manam ķermenim – šādus jautājumus uzdod daudzi. Raidījumā “Noturības kodols” uztura zinātniece ar doktora grādu ķīmijā Silvija Ābele pavisam vienkāršā veidā skaidro un iedod ceļa karti Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem – ko tad likt savā šķīvī.

“Minēji vārdu Latvija, un tas ir atslēgvārds,” raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei atbild Ābele, “Tātad mums cilvēkiem, kas dzīvojam Latvijā, acīmredzot vispiemērotākais būs tas uzturs, kas aug mums šeit vietēji – mūsu zemē, mūsu valstī. Zinu, ka daudzi mani kolēģi, uztura speciālisti, ļoti pārliecinoši iesaka Vidusjūras diētu, kā absolūti labāko veselībai.

Tad tur (Vidusjūras diētā – aut.) būs maz sarkanās gaļas un daudz graudu, un daudz olīveļļas, tad kāda vīna glāze klāt, vai ne? Tas tiek uzskatīts par tādu – vienu no labākajām diētām pasaulē, bet, mīļie draugi, paskatāmies, kur mēs dzīvojam, īpaši šovasar. Mēs nevaram sevi asociēt ar Vidusjūras klimatu un ēst tik daudz augļu, kā tur cilvēki var atļauties, un tik daudz graudu. Viņiem ir daudz vairāk saules.”

“Mūsu zemē – mēs dzīvojam tātad pie Baltijas jūras, mums ir vismaz pusgadu auksts un pelēks. Kādu gadu tas ir vēl vairāk mēnešu. Tātad mums nederēs tā diēta, kas der cilvēkiem, kas dzīvo pie ekvatora vai kas dzīvo pie Vidusjūras. Ja mūsu ziemas ir aukstas, kā kādreiz tas bija, un rudeņi pelēki, un pavasari auksti – mums vajadzīgs sildošs ēdiens, mums ir vajadzīgs treknāks un sātīgāks ēdiens,” viņa paskaidro.

Uztura zinātniece uzsver produkta sezonalitāi un ideāli, ka tas ir tepat izaudzēts, piemēram, savā dārzā. “Kā es saku, vietējāk nevar būt par savu dārziņu, vai ne?” papildina Ābele, “Vienkāršs uzturs – tāds, ko mēs varam atpazīt, uz viņu paskatoties. Rekur, es redzu studijā – skaists citrons. Man nebūtu jālasa, kas tur ir sastāvā, vai ne?

Ja es eju uz tirgu vai lielveikalu un es varu atpazīt, ko es pērku, – es varu atpazīt olu, sviestu, krējumu, brokoli, kāli, gaļu, zivi, piparus, riekstus, augļus, tādā veidā man būtu ideālā gadījumā jāiepērkas, ka man to visu nevajag plastikāta iepakojumā. Es paņemu rokās, un es viņu jūtu, es viņu redzu, es saprotu, kas tas ir par produktu. Un no šādiem pamatproduktiem gatavot pašam mājās, “nepārmudrīt”, kā es saku, gatavot var ļoti vienkārši īstenībā, tad šāds produkts iedos labāko resursu mūsu veselībai.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie
Inline Feedbacks
Rādīt visus komentārus

CITI LASA

Iedvesmojies! Kā Jānis Kļaviņš brauca uz Ziemeļnorvēģiju meklēt kuprlasi

Raidījumā “Zaļais stūris” šoreiz viesu krēslā apsēdies pats raidījuma vadītājs Jānis Kļaviņš, lai pastāstītu par nesenu ceļojumu uz Ziemeļnorvēģiju. Brauciena tēma – brangais kuprlasis...

POPULĀRĀKIE