No neliela ģimenes projekta līdz starptautiski atpazīstamam uzņēmumam – šādu ceļu gājis galdniecības uzņēmums “WoodHeart”, kuru veidojuši Inga un Tālis Grīnbergi. Rubrikā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” viņi atklāj, kā tradicionālas prasmes apvieno ar tehnoloģijām un kāpēc digitalizācija vairs nav izvēle, bet nepieciešamība, ja uzņēmums vēlas augt un konkurēt.
Galdniecība aizsākās kā aizraušanās ar koku, kas pāraugusi profesionālā uzņēmumā ar gandrīz 50 darbiniekiem un eksportu, kas veido ap 80 procentus apgrozījuma. Šodien “WoodHeart” ražo vēsturiskus logus un durvis, kā arī individuāli pielāgotas mēbeles. “Klienta vēlmes vienmēr ir mūsu prioritāte – katrs risinājums ir unikāls,” uzsver Grīnberga, piebilstot, ka šāda pieeja ļāvusi uzņēmumam veiksmīgi strādāt arī starptautiskajos tirgos.
Uzņēmumam augot, kļuva skaidrs – ar pieredzi vien vairs nepietiek. “Jo lielāks uzņēmums, jo vieglāk sačakarēties,” atzīst Grīnbergs, raksturojot brīdi, kad procesus vairs nevar kontrolēt “galvā”. Strādājot eksportā, katrai detaļai jābūt precīzi izstrādātai, jo kļūdas maksā dārgi, un tieši tas kļuvis par pagrieziena punktu – digitalizācija no izvēles pārtapusi par nepieciešamību.
Tika ieviesti vairāki risinājumi – rasēšanas programmatūra, “CNC” iekārtas, automatizēti procesi un pat mākslīgais intelekts, ko viņš dēvē par “neparasto zvēru”. Tas nozīmē, ka rasējums automātiski pārtop konkrētā darbībā – detaļas tiek sagatavotas precīzi un bez manuālām kļūdām. “Nav tā, ka ieviesi un nākamajā dienā viss strādā – ir vesels gads pagājis, kamēr cilvēki apgūst,” uzsver Grīnbergs, atgādinot, ka digitalizācija ir process, nevis vienreizējs pirkums.
Tieši šo atšķirību akcentē arī Grīnberga. “Tikai nopērkot iekārtu – tā nav digitalizācija,” viņa norāda, uzsverot, ka būtiskākais ir domāšana un sistēma. Vispirms rodas ideja, tad seko komandas iesaiste un tikai pēc tam – tehnoloģiju ieviešana, kas reāli maina darba procesu, nevis paliek kā atsevišķs instruments.
Pārmaiņas jūtamas ikdienā – darbs kļūst precīzāks, ātrāks un paredzamāks. “Vajag ātrāk, ātrāk,” uzņēmuma vadītājs raksturo klientu gaidas, un tieši šajā tempā digitalizācija palīdz noturēt kvalitāti. Arī darbinieki arvien vairāk paļaujas uz tehnoloģijām – viņi izvēlas pagaidīt, lai darbu izdara digitālā iekārta, jo rezultāts ir stabilāks un precīzāks.
Grīnbergi mudina nebaidīties, uzdrīkstēties un uzsver – šis nav tikai viņu stāsts, bet virziens visai uzņēmējdarbībai. “Ja tu nepieņem lēmumu šodien, faktiski tu pieņem, ka varētu iestāties uzņēmuma noriets,” brīdina Grīnbergs. Šī pieredze skaidri parāda – digitalizācija nav tikai tehnoloģijas, tā ir domāšanas maiņa, kas nosaka, vai uzņēmums attīstīsies vai paliks pagātnē.
Klausies reālus uzņēmēju stāstus par to, kā digitalizācija palīdz augt, konkurēt un eksportēt, rubrikā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” katru ceturtdienu nedaudz pēc plkst. 14.00 “Radio SWH” un “Radio SWH TV” ēterā!
Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs valsts un Eiropas Savienības finansēts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, kas apkopots vienotajā uzņēmēju portālā business.gov.lv un tā apakšvietnē liaa.business.gov.lv. Tur uzņēmumi var atrast informāciju par dažādām programmām – sākot no finansējuma inovāciju un jaunu produktu attīstībai, eksporta veicināšanas un starptautiskās sadarbības iespējām līdz grantiem uzņēmumu digitalizācijai, tehnoloģiju ieviešanai un produktivitātes paaugstināšanai.
Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (NextGenerationEU) Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam budžeta līdzekļiem. Raksta tapšana finansēta ar Atveseļošanas fonda atbalstu, un paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
