Radio SWH raidījumu ciklā “Ziņu detektīvs”, kuru vada Agnese Vasermane, katru trešdienu un piektdienu tiek aplūkotas aktuālākās viltus ziņas, dezinformācijas piemēri un informatīvās telpas tendences Latvijā un pasaulē. Šajā epizodē – plašs pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un sabiedrības spēju kritiski vērtēt informāciju.
Pētījuma dati rāda, ka tehnoloģiskās prasmes Latvijā attīstās strauji – īpaši pieaudzis viedtelefonu lietotāju skaits. Tomēr jautājumos, kas skar kritisko domāšanu, mediju vides izpratni un informācijas avotu izvērtēšanu, progress ir daudz lēnāks.
Turklāt cilvēkiem turpina mazināties interese par tradicionālajiem medijiem. Sabiedrisko mediju lietotāju skaits pērn noslīdējis līdz zemākajam līmenim pēdējos sešos gados – 72%. Komercmediju auditorija sarukusi līdz 80%, bet sociālo mediju lietotāju skaits pieaudzis līdz 90%. Tas liecina, ka arvien vairāk cilvēku informāciju iegūst no sociālajām platformām un viedokļu līderiem, kur bieži trūkst redakcionālās atbildības – līdz ar to aug arī dezinformācijas riski.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete skaidro, ka arvien aktuālāks kļūst “datu indēšanas” (data poisoning) fenomens.
“Tiek radītas dažāda veida lapas, kuru mērķis nav konkrēta auditorija, bet gan tas, lai mākslīgā intelekta rīki ievilktu šo informāciju un vēlāk pasniegtu to kā patiesu. Tas ir ļoti bīstami, jo cilvēki arvien vairāk izmanto mākslīgā intelekta rīkus satura ģenerēšanai,” uzsver Druviete.
Tomēr pat tad, ja cilvēki zina, kā pārbaudīt informācijas patiesumu, viņi ne vienmēr tam velta laiku. Pētījums rāda – sabiedrībā pastāv vēlme pēc ātriem risinājumiem, kā uzreiz noteikt, vai redzamais ir patiess vai nepaties.
Pētījumā iezīmēts arī cilvēka profils, kurš parasti ir zinošāks medijpratības jomā – tie ir cilvēki ar augstākiem ienākumiem un izglītību, vecumā līdz 44 gadiem, bieži ar bērniem ģimenē. Tomēr izņēmumu netrūkst – arī augsta līmeņa profesionāļiem var būt ļoti vāja medijpratība.
Latvijas Universitātes docente un medijpratības eksperte Klinta Ločmele norāda, ka sabiedrības augstā atkarība no sociālo mediju algoritmiem būtiski ietekmē to, kādu informāciju cilvēki redz.
“Algoritmi piedāvā mums nākamo video, rakstu vai ierakstu, ņemot vērā mūsu darbības un intereses. Tādējādi tie nosaka, ko mēs redzam, un cik lielā mērā saskaramies ar citām perspektīvām,” skaidro Ločmele.
Pētījumā secināts, ka tikai 38% Latvijas iedzīvotāju pilnībā saprot atšķirību starp sociālo platformu, piemēram, “Facebook”, un ziņu portālu, piemēram, “Delfi”.
Uz šī fona īpaši svarīgi kļūst domāt par dezinformācijas ietekmi uz cilvēku lēmumiem un rīcību. Aurēlija Ieva Druviete uzsver, ka mūsdienās dezinformācijas spiediens ir ļoti liels, un tās izplatīšanas metodes kļūst arvien rafinētākas.
“Piemēram, informācijā, kas sākotnēji šķiet patiesa un saistīta ar zaļo domāšanu vai citām sabiedrībai svarīgām tēmām, tiek ieausta dezinformācija, populisms un nepatiesi apgalvojumi,” saka Druviete.
Kopumā pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotāju medijpratība vērtējama kā viduvēja – 5,7 balles no 10. Pētījumu veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas Fakti, aptaujājot vairāk nekā pusotru tūkstoti pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, kā arī bērnus no deviņu gadu vecuma.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā žurnāliste Agnese Vasermane pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru trešdienu un piektdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
