Šoreiz raidījumā “Dabnīca” runāsim par skudrām – ar ko tās ir svarīgas ekosistēmā, kāda ir to dzīve un kādi mīti un stereotipi ir iesakņojušies sabiedrībā par šiem kukaiņiem. Raidījuma viesis ir Latvijas Nacionālā dabas muzeja entomologs, skudru speciālists Jānis Dreimanis.
Ar ko skudras svarīgas ekosistēmā, kāda ir to loma, kāds ir to pienesums un kāpēc bez tām nevar iztikt?
Skudras grib paēst, līdz ar to viņas vāc dažādus kukaiņus, kukaiņu kāpurus. Cilvēkiem, kas rūpējās par kādu savu augu vai koku tas ir svarīgi, jo skudras samazina kaitēkļu daudzumu uz šiem augiem un kokiem.
Cilvēkam var nepatikt tas, skudras neaiztiek laputis. Skudras iegūst no laputīm saldvielu un līdz ar to skudras pat aizsargā laputis no citiem kukaiņiem, piemēram, mārītēm, kuras labprāt pabarotos ar laputīm. No otras puses skudras ir noderīgas mežsaimniekiem. Veidojot kailcirtes, meža skudru pūžņi no esošajām vietām tiek pārvietoti uz jaunām vietām, kurās vajadzētu aizsargāt mežu.
Skudras dzīvo visā pasaulē. Vai ir kādas vietas, kur to nav?
Vietās, kur ir ļoti auksti apstākļi, piemēram Antarktīdā skudru nav. Ir bijuši gadījumi, kad pētnieku mītnēs kādas skudras ir ievestas no kontinenta, bet pastāvīgi viņas tur neuzturas. Arī galējos ziemeļos un tundrā skudru nav.
Cik vispār pasaulē ir zināmas skudru sugas?
Kopumā pasaulē ir vairāk kā 14 000 dažādu skudru sugu. Latvijā ir 50 skudru sugas. Uz dienvidiem ir daudz vairāk skudru sugu, tropiskās joslās ir vēl vairāk.
Skudras dzīvojot augsti attīstītās saimēs ar specializētu pienākumu sadali starp indivīdiem. Kāda ir to hierarhija? Un ar ko tad ir interesanti pētīt skudras šajā kontekstā?
Skudru pūznī parasti viena vai vairākas auglīgās mātes, kuras dēj olas. Tad ir skudru tēviņi, kuri pūznī ir diezgan īslaicīgi. Tad, kad mātītes ir apaugļotas un tēviņi ir izgājuši no pūžņa, tad vairāk viņiem nozīmes nav un viņi netiek uzņemti atpakaļ pūznī. Un tad ir daudzās darba skudras, kuras meža skudru pūžņos var būt vairāki simti vai pat tūkstoši. Pēc dzimuma tās ir mātītes, bet tās nespēj dēt olas un vairoties.
Skudras ir savas saimes kukaiņi vai mēdz arī okupēt citus pūžņus?
Skudras var izmantot citus pūžņus. Piemēram, ir sugas no tā sauktajām “vergturu” sugām, kurām žokļi ir pārāk brutāli un sakļaujoties ir pārāk spēcīgi. Tie ir labi piemēroti, lai kautos, bet nav piemēroti rūpīgai olu, kūniņu un kāpuru aprūpēšanai. Līdz ar to šīs skudras iet uz citiem pūžņiem, tur nolaupa kūniņas un nes uz savu pūzni. Kad šīs kūniņas izšķiļas, tad skudras uztver šo pūzni par savējo un sāk darīt visus darbiņus, kas pūžņa iekšpusē ir vajadzīgi – olu, kāpuru un kūniņu aprūpēšanu, skudru mātes barošanu.
Meža skudras mēdz piekopt neobligāto parazītismu – viņas var doties uz svešu pūzni un tur nolaupīt kādas kūniņas, lai savu pūzni uztaisītu lielāku un spēcīgāku. Ir iespējamas dažādas variācijas.
