Šogad jau 17. reizi Latvijā notiks Lielā Talka. Tāpēc 2 dienas pirms šī notikuma raidījuma “Dabnīca” studijā viesojas viena no Lielās Talkas iniciatīvas autorēm un pati galvenā rīkotāja Vita Jaunzeme.
Gatavošanās talkai sākas jau laicīgi – decembrī, janvārī. Vita Jaunzeme stāsta, ka šāds diezgan liels pasākums prasa daudzas lietas, kas ir jāorganizē un jāsakārto, piemēram, partneru un pašvaldību piesaiste. Lai gan līdz talkai palikušas vien 48 stundas, vēl joprojām diezgan intensīvi tiek pieteiktas talkošanas vietas. “Kā vienmēr latviešiem raksturīgi, tas notiek pēdējā brīdī,” piebilst Vita.
Pirms 17 gadiem pirmā ideja un pirmais grūdiens talkas organizēšanai nāca no igauņiem – 2008.gadā viņiem radās ideja vienu gadu uztaisīt lielāko talku, kur apvienotos visas 3 Baltijas valstis, un ielikt to Ginesa rekordu grāmatā. Vita atzīst, ka “sākotnējais mērķis bija nedaudz banāls, bet ideja ir laba. Kā vienmēr, igauņiem nāk labas idejas.” Un tā igauņi sāka meklēt partnerus kaimiņvalstīs.
Latvijas pusē uz šo ideju atsaucās Anna Žīgure kopā ar Ilzi Aizsilnieci, viņas arī ir īstās šī pasākuma iniciatores Latvijā. Vita stāsta: “Es tiku pieaicināta vienkārši kā administratoriņš, kā darba rūķis, par cik man jau bija pieredze tajā visā. Kad bija jāsazemējas uz to, ko un kā mēs darām, laikam es biju vienīgais cilvēks, kas skaidri zināja, ka nav jāsāk ar cilvēku aicināšanu, bet jāsāk ar to, kur mēs nogādāsim savāktos atkritumus.” Tā esot bijusi liela problēma Igaunijas pusē, jo viņi vāca atkritumus vēl kādu gadu pēc talkas.
Latvijā pirmā talka notika 2008.gada rudenī, tieši uz valsts 90 gadu jubileju. Pēc talkas notika Skype sanāksme, kur piedalījās 5 valstis, un Latvijas puse aicināja turpināt, lai arī sākotnēji talka bija paredzēta tikai vienu gadu. Igauņi piekrita un turpināja menedžmentu starptautiskajai lietai, kas tagad jau ir pāraugusi par milzīgu World Cleanup Day akciju, kur iesaistās jau 191 valsts.
Vita turpina stāstīt: “Tālāk no 2009.gada tas tiešām jau ir, var teikt, mans stāsts. Es varētu sev vienu ordeni piespraust pati, jo tas bija rūpīgs darbs, kā uzlabot un uztaisīt šo visu – lai būtu informatīvā kampaņa un cilvēki saprastu, kāpēc to vispār vajag, kāpēc mums vajag tīru dabu. Un domāju, ka 17 gadu laikā lielā mērā mums tas ir izdevies.”
