ceturtdiena, 21. novembris
SākumsDaba un tūrismsJauna ēra Latvijas zivjsaimniecībā jeb Kā nozari ietekmēs revolucionārais akvakultūras inovāciju infrastruktūras...

Jauna ēra Latvijas zivjsaimniecībā jeb Kā nozari ietekmēs revolucionārais akvakultūras inovāciju infrastruktūras centrs

Latvijas akvakultūras nozare piedzīvo ievērojamu attīstību, pateicoties jaunajam akvakultūras inovāciju infrastruktūras centram zivju audzētavā “Tome”. Tā vadītājs Ivars Putviķis, kurš ir arī “Bior” zivju audzētavu vadītājs, raidījumā “Zaļais stūris” pastāsta centrā notiekošos procesus un nākotnes plānus, kas varētu iepriecināt arī mazo dīķu īpašniekus.

Jaunā akvakultūras inovāciju infrasturktūras centra atklāšana beidzot radījusi iespēju ilgi lolotam pasākumam – zivju bankas izveidošanai. Šobrīd gan inovāciju centrs kā zivju banka strādās tikai daļēji, skaidro Putviķis. “Būs ne tikai banka, bet arī pētījumi. Protams, ka mēs sākam jau audzēt. Esam jau pastrādājuši pirms šīs bankas – mēs jau esam izaudzējuši jau kaut kādas vaislas zivis, kuras mēs tagad pārnesām daļēji uz šo te jauno māju. Protams, ka viņas augs tālāk, un veidosies šie te ganāmpulki,” viņš stāsta.

Savukārt, vai ne tikai zivju audzētāji, bet arī, piemēram, piemājas mazo dīķu īpašnieki varētu reiz savos ūdeņos redzēt ādas karpas, spoguļkarpas, sazāntipa karpas vai kultūrkarpas, kuras tik ātri aug, Putviķis norāda, ka centra mērķis ir apmierināt dažādu audzētāju vajadzības: “Es domāju, ka ne tikai teorētiski, bet pēc kaut kādiem laikiem tā arī būs. Mūsu mērķis ir arī strādāt uz to, kam tā vajadzība ir – gan privātam, teiksim, audzētājam, kam ir savas audzētavas, gan arī tam parastajam, kam varbūt piemājas dīķītis.”

Akvakultūras inovāciju infrastruktūras centrs
Foto: Publicitātes foto

Latvijā šobrīd darbojas aptuveni 80 aktīvi akvakultūras uzņēmumi, lai gan reģistrēto ir vēl vairāk. “Protams, ka tas centrs ir atvērts visai nozarei gan kopīgām idejām, gan kopīgiem projektiem. Pieņemsim, dažādiem pētījumiem. Ja privāts audzētājs negrib savās sistēmās, – viņš audzē zivis, tātad tas ir viņa bizness, viņš vēlas pārbaudīt, pieņemsim, – cik ir kvalitatīvas zivju barības? Kādu barību viņam labāk izvēlēties? Protams, ka viņš var izdarīt arī pats savās sistēmās, bet ir jāsaprot, ka jebkurš pētījums ir arī nauda un laiks, un arī vieta, arī pieredze,” skaidro inovāciju centra vadītājs.

Centrs piedāvā platformu, kurā audzētāji var dalīties ar zināšanām un resursiem, lai veicinātu nozares attīstību. “Tieši par to tas stāsts. Mēs redzam, ka šie projekti varētu būt dažnedāžadi un pat ļoti daudz,” saka Putviķis. Viņš piekrīt, ka visiem nozares speciālistiem ir iespēja pievienoties sadarbībai, un inovāciju centra durvis ir atvērtas ikvienam akvakultūras speciālistam – sēsties kopā, risināt, domāt.

Vairāk klausies raidījuma “Zaļais Stūris” ierakstā:

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie
Inline Feedbacks
Rādīt visus komentārus

CITI LASA

Vilnis Ķirsis par nedienām ar Altonavas ielas pārvadu: “Labu risinājumu šajā situācijā nav”

Šoreiz raidījumā “Saka Rīga” Ainārs Rutkēvičs par Finanšu komitejas lēmumiem, plānotajiem darbiem satiksmes infrastruktūrā un nedienām ar Altonavas ielas satiksmes pārvadu iztaujāja Rīgas mēru Vilni...

Latvija līderos Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas pieteikumos, pirmo reizi apsteidzot Igauniju

Latvija pirmo reizi apsteigusi Igauniju Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas pieteikumu skaita ziņā. Šogad Latvijas uzņēmumi, zaļo tehnoloģiju jaunuzņēmumi, organizācijas...

POPULĀRĀKIE