Dabas aizsardzības pārvalde jau trešo gadu pēc kārtas īsteno kampaņu “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”, kuras laikā brīvprātīgie tiek aicināti pieteikties un aktīvajā krupju migrācijas laikā konkrētā ceļa posmā palīdzēt šiem abiniekiem droši šķērsot brauktuvi. Lai parunātu plašāk gan par šo kampaņu, gan par krupjiem kā tādiem, raidījums “Dabnīca” uz saruna aicināja Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko komunikācijas speciālist Ilzi Reiniku.
Sāksim ar to, ka mēģināsim noskaidrot, kāpēc ir svarīgi palīdzēt krupjiem pavasaros no pārziemošanas vietām doties uz nārstošanas jeb sugas pavairošanas vietām? Kāpēc vardēm nav šādas kampaņas?
Tiklīdz sākas siltais laiks, tā mostas gan vardes, gan krupji. Pirmās mostas vardes un parasti divas nedēļas vēlāk – krupji. Taču viņi ir atšķirīgi savā pārvietošanās veidā. Vardes lec un var šķērsot ceļu uz nārsta vietām ļoti strauji, bet krupis savukārt ir lēns rāpotājs. Viņam ceļa posma šķērsošana aizņem vidēji 15 minūtes. Līdz ar to viņiem ir jāpalīdz, jo pavasarī ap šo laiku – aprīlī vai jau tuvāk maijam – bieži redzam uz ceļiem daudz sabrauktus abiniekus. Iespējams, ka starp viņiem ir arī kāda varde, bet pārsvarā tie ir krupji tieši dēļ savas lēnīgās pārvietošanās.
Vēl krupjiem ir īpatnība, ka viņi, ieraugot mašīnu, uztver to kā uzbrucēju un instinktīvi sastingst. Līdz ar to viņš nevis mūk no auto, bet paliek uz vietas, kas vēl vairāk palielina iespēju tikt sabrauktam.
Tātad krupis pārziemo vienā noteiktā vietā, nārsto citā noteiktā vietā un faktiski visus savus 40 dzīves gadus pavada migrējot vienā maršrutā?
Tieši tā – viņam ir iekšējie instinkti un viņš tā ir iestatīts. Viņš ir piedzimis vienā vietā, pārziemo citā, un pavasarī nārsto atpakaļ savā dzimtajā dīķī vai citā ūdenstilpē. Un šo te posmu viņš tad šķērso – pavasarī vienā virzienā, rudenī atpakaļ.
Cik daudz šādas vietas ir apzinātas Latvijā, kur var gadīties saskarties ar krupjiem uz ceļiem?
Kampaņas pirmajos gados mēs lūdzām cilvēkus identificēt šīs vietas un šajā brīdī mums ir 50 zināmi punkti. Zemgalē ir nedaudz mazāk, citos reģionos ir vairāk. Šajā gadā mēs jau esam saņēmuši jaunas ziņas, ka Olainē iedzīvotāji ir pamanījuši ārkārtīgi lielu krupju migrāciju. Pagājušajā gadā tādas ziņas bija no Kurzemes, kur cilvēki, braucot no mājām uz dārzu, pilnīgi nejauši pamanīja, ka krupji migrē. Un, izdzirdot šo kampaņu, saprata, ka viņiem ir krupjiem jāpalīdz un līdz dārzam pirmajā vakarā nemaz nebija tikuši. Tad par šo jauno punktu mēs devām ziņu arī pašvaldībai, kura bija atsaucīga un publicēja arī savos kanālos.
