Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijā izveidots Natura 2000 teritoriju tīkls. Kāpēc šāds tīkls ir nepieciešams un kā mēs šī tīkla ietvaros izskatāmies uz Eiropas fona, par to raidījumā “Dabnīca” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs.
Natura 2000 teritoriju tīkls tika izveidots, lai nodrošinātu retu sugu un biotopu aizsardzību, kā arī lai saglabātu dabas daudzveidību. “Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai bija jāuzņemas dažādas saistības, tostarp par dabas aizsardzību,” skaidro Andris Širovs. “Natura 2000 tīkls Latvijā papildina jau esošo tīklu Eiropā, kas aizsargā retās dabas vērtības visas Eiropas mērogā.”
Latvijā šobrīd ir 333 Natura 2000 teritorijas. “Mēs tās saucam par dižvietām vai dabas dārgumiem, jo šīs vietas nodrošina vislielāko dabas daudzveidību un aizsargā vislielākos dabas retumus,” saka Širovs. Teritoriju platības variē no dažiem kvadrātkilometriem, piemēram, kādas konkrētas nārstošanas vietas aizsardzībai, līdz vairākiem desmitiem kvadrātkilometru, piemēram, Gaujas nacionālais parks, Ķemeru nacionālais parks un Lubāna mitrājs.
Bieži vien cilvēki uzskata, ka Natura 2000 teritorijās ir aizliegta jebkāda darbība. “Principā tas ir mīts,” norāda Širovs. “Lielākā daļa Natura 2000 teritoriju ir brīvi pieejamas. Lai gan ir dažas rezervātu zonas, kur cilvēku pieeja ir ierobežota, tomēr pārējās teritorijas ir brīvi pieejamas.”
Saimnieciskā darbība ir ierobežota tikai tiktāl, cik tā neatgriezeniski iznīcina dabas vērtības, kuru aizsardzībai konkrētā teritorija ir izveidota. Zemes īpašniekiem, kuru teritorijā ir Natura 2000 vieta, ir iespējas piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondus tūrisma infrastruktūras veidošanai.
Latvijā tiek veidotas arī jaunas dabas teritorijas, un tiek pārskatītas esošo teritoriju robežas. “Ir uzsāktas procedūras, lai nodrošinātu jaunu teritoriju veidošanu, īpaši pēc Eiropas aizrādījumiem, ka mēs nepietiekami aizsargājam konkrētas sugas un biotopus,” skaidro Širovs. Šogad tiek izstrādātas vairāk nekā 70 jaunas teritorijas, un šis process turpināsies.
Lai gan Latvija bieži tiek uzskatīta par zaļu valsti, pēc Natura 2000 teritoriju pārklājuma īpatsvara mēs esam tikai 20. vietā no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. “Latvijā Natura 2000 teritorijas aizņem apmēram 12% no valsts teritorijas, kamēr vidējais rādītājs Eiropā ir 18%,” atklāj Širovs.
Latvijas Natura 2000 tīkla attīstība turpināsies, meklējot līdzsvaru starp dabas aizsardzību un ekonomisko attīstību. “Ir svarīgi saglabāt dabas daudzveidību, vienlaikus neaizmirstot par ekonomiskajām interesēm,” uzsver Širovs.
