Viss sākas ar mazu sēkliņu, vēlāk aizvadot gadu desmitus, veidojas mežs, ar ko Latvija var lepoties. Raidījumā “Mežnīca” A/S “Latvijas valsts meži” (LVM) Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs skaidro sēklu un strikto noteikumu nozīmi ceļā uz veselu mežu: “Mēs zinām, ka tas, ko mēs iestādām, augs, un patiesība ir – aug arī!”
“Mums Latvijā ir gana strikti noteikumi, kas patiesībā ir ārkārtīgi pareizi, – tas ir tas, ka Latvijā meža kokus mēs audzējam tikai no mūsu pašu sugām, no tām sugām, kas ir šeit Latvijā augušas, tāpēc mēs neimportējam,” paskaidro Kotovičs. Tas gan nav saistīts ar iekšējā tirgus aizsargāšanu, bet gan ar bioloģisko apsvērumu.
“Nekad nedrīkst pārvietot meža kokus virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem, jo tur nekas neizaug, arī otrā virzienā vienmēr jābūt salīdzinoši uzmanīgiem,” viņš turpina, “Tā pamata ideja ir tāda, ka ar koku nav tas pats, kas ar tomātu. Tomātu jūs iesējat un, ja kaut kas nav labi, tajā gadā redzat – okay, nu ir traki, nav labi, bet kokam jūs to rezultātu, ja tas nav pareizs vai kaut kas nav bijis kārtībā, redzat pēc 20 vai 30 gadiem. Tad jūs esat šausmīgu laiku nokavējuši.”
Labs piemērs ir slavenās Darmštates priedes, kuras katrs var apskatīties ceļā uz Ventspili, pirms Varkaļu kanāla – labajā pusē. 20. gadsimta sākumā priedes pārvietotas no Vācijas – toreiz baroni ļoti priecājušies par tām un domājuši, ka arī Latvijā tādas varēs izaudzēt. “Teikšu atklāti – tie tādi viņu sapņi, jo par Rīgas priedi nekas nav labāks,” nosaka Kotovičs.
“Darmštates priedes te, Latvijā, izskatās pavisam nožēlojami,” viņš turpina, “koki ir tādi 20, 25 centimetri diametrā – galīgi līki, greizi, tiem te nepatīk. Tā ir tā klasiskā kļūda, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi “Latvijas valsts mežiem” – mēs arī stādām stādus tikai no savām stādaudzētavām, tāpēc ka ģenētiku līdz galam nevarētu pārbaudīt, ja mēs stādus pirktu kaut kur citur.
Šeit mēs zinām – mums ir arī sertificēts pēc ISO viss šis process, tiek rūpīgi uzraudzīts, mēs tiešām zinām, no kādām tieši sēklām stādiņš ir izaudzēts, no kuras sēklu plantācijas, tas nāk līdzi arī stādu sertifikātā. Tad mēs zinām, ka tas, ko mēs iestādām, augs, un patiesība ir – aug arī!”
