Mednieks, makšķernieks un viesu nama “Mednieki” saimnieks Jānis Biezais raidījumā “Zaļais stūris” aicina ģimenes atgriezties pie īstas copes – klusuma, ezera un laika kopā. Tāpēc 1. novembrī viņš rīko makšķerēšanas svētkus Salaiņa ezerā, kur svarīgākais nebūs iegūtais loms, bet prieks būt dabā.
“Plānojas makšķerēšanas svētki ar domu popularizēt makšķerēšanu, kā bija kādreiz, kad atbrauca vīrs, dēls vai vienkārši labi draugi un pavada jauku laiku,” stāsta Biezais, papildinot, ka tās nebūs lielas sacensības – šodien, kad viss kļūst digitāls, viņš piedāvā atcerēties, cik dziedējošs var būt klusums.
“Salaiņa ezers ir Valkas novada lielākais ezers, aptuveni 70 hektārus plats,” stāsta makšķernieks, “Kādreiz bijis daudz salu, tagad ir tikai trīs. Padomju laikos izraka laužu kanālus, un ūdens līmenis kritās.” Ezerā mīt līdakas, zandarti un citi iemītnieki, kas tur iedzīvojušies arī tāpēc, ka pašvaldība regulāri laiž zivju mazuļus, viņš papildina.
Biezais uzskata, ka šādi pasākumi palīdz iemācīties cienīt dabu un ezerus, kas bieži tiek uztverti kā pašsaprotami: “Pašvaldība arī regulāri laiž zivju mazuļus – gan zandarta, gan līdakas. Tie, kas ir noķerti, ir dažāda izmēra. Tas nozīmē, ka viņi ir iznārstojuši, viņi ir iedzīvojušies,” viņš paskaidro.
“Ja kādreiz lācis bija retums, tad pēdējie pieci gadi ir izcēlušies ar to, ka lāči ir redzami,” stāsta Biezais, “Ja vienā medību apgaitā, kas ir vidēji kādi 2000 hektāru, katru gadu redz vismaz divus lāčus, tad tas jau ir rādītājs. Viņu ir daudz.” Savukārt paša ikdienas darbā, kas saistīts ar meliorāciju, var labi novērot klimata pārmaiņas.
“Pēdējie gadi rāda, ka ūdens plūsma paliek intensīvāka, nokrišņi lokālāki, un mēs nevaram vairs balstīties uz 50 gadus vecām nokrišņu kartēm. Jāsāk domāt arī nedaudz uz priekšu,” viņš nosaka, ticot, ka makšķerēšana un daba cilvēkus vēl spēj savienot. “Jo vairāk būs tādi apzinīgie makšķernieki, jo mazāk būs neapzinīgie,” saka Biezais.
