Raidījumā “Zaļais stūris” viesojas Edgars Žagariņš, iniciatīvas “Miljons soļu pirmajam solim” autors, kurš 31 dienas laikā vēlas noiet miljonu soļu, lai vāktu ziedojumus bērniem ar kustību traucējumiem akcijas “Dod pieci!” ietvaros. Sarunā ar Māri Olti un Jāni Kļaviņu, ejot vienā no pārgājieniem, viņš stāsta par iešanu kā vienkāršu, bet spēcīgu kustību, kopā būšanu un to, kā viens solis var kļūt par palīdzību citam.
Žagariņš uzsver, ka šis izaicinājums nav par sportisku ambīciju vai rekordu uzstādīšanu: “Tas nav par kilometriem vai soļu skaitu – tas ir par to, ka tu vienkārši ej.” Miljons soļu sākumā šķiet neaptverams, taču ikdienā tas iegūst citu mērogu. “Miljons soļu izklausās traki, bet, ja sadala pa dienām, tas kļūst izdarāms,” skaidro iniciatīvas autors, uzsverot, ka svarīgākais ir regularitāte, nevis maksimāla slodze.
Iešana viņam nav tikai fiziska kustība, bet arī veids, kā mainās uztvere. “Ejot tu paliec klusāks, un tad pamani daudz vairāk,” saka Žagariņš, runājot par dabas lomu domāšanas sakārtošanā. “Cilvēki domā, ka vajag kaut ko īpašu, lai ietu dabā. Patiesībā vajag tikai saģērbties un iziet ārā,” viņš nosaka, aicinot negaidīt ideālus apstākļus.
Būtiska iniciatīvas daļa ir arī kopā būšana. “Ja tu ej viens, tu ej ar savām domām. Ja ej kopā, tu ej ar cilvēkiem,” saka Žagariņš. Viņš novērojis, ka līdzgājēji pievienojas nevis izaicinājuma skaitļu dēļ, bet idejas dēļ. “Cilvēki pievienojas nevis tāpēc, ka es eju, bet tāpēc, ka viņi grib būt daļa no kaut kā labāka,” viņš stāsta. Tieši šī piederības sajūta pārgājienam piešķir plašāku nozīmi.
Vienlaikus pārgājiens ir tieši saistīts ar palīdzību tiem, kuri paši nevar spert šos soļus. “Šī iešana ir veids, kā parādīt, ka kustība var palīdzēt tiem, kuri paši nevar paiet,” skaidro Žagariņš. Ziedojumus bērnu rehabilitācijai iespējams veikt platformā “Ziedot.lv”, kur šī iniciatīva ir pieejama kā konkrēts ziedošanas mērķis.
Sarunas noslēgumā Žagariņš, kurš ir arī pārgājienu uzņēmuma “Abi divi” radītājs, atgriežas pie domas, kas caurvij visu iniciatīvu. “Tas pirmais solis ir pats grūtākais – gan ejot, gan dzīvē,” viņš saka. Šis pārgājiens ir aicinājums nesarežģīt – sākt kustēties, būt dabā un palīdzēt citiem, sperot vienu apzinātu soli pēc otra.
