Cilvēki šobrīd arvien vairāk meklē dabas klātbūtni – mežu smaržu un slapjas egles gar sāniem. Raidījumā “Zaļais stūris” par šo pieplūdumu stāsta Ērgļu tūrisma un informācijas centra vadītāja Ilze Feldberga. Kā viņa saka, daba nav izgludināta fotogrāfija – tā ir dzīva, mitra un dubļaina. Daudzi patiešām meklē “nedaudz mitro kāju” un “slapjo egļu zaru sejā”.
Feldbergu iedvesmo cilvēki, kuri dzīvo un strādā dabā, veidojot vidi, kurā citi var atgūt mieru. “Es laikam ļoti lepojos ar visiem tiem saimniekiem, kuri ir manā teritorijā un paspārnē,” viņa saka. Šie cilvēki ar savu enerģiju palīdz atbraucējiem nevis izskriet, bet uzkavēties dabā ilgāk. Viņi ir pamats tam, ka daba kļūst pieejama un patiesa.
Staigāšana dabā kļuvusi par vienu no populārākajām brīvā laika nodarbēm. “Redz, ka mēs to spējam. Mēs spējam sapulcināt tos cilvēkus,” stāsta Ērgļu tūrisma informācijas centra vadītāja, atgādinot, ka dabai vajag arī mieru un robežas. “Forši, ka cilvēki brauc, bet lai tas nekaitē ne mums pašiem, ne dabai,” viņa uzsver.
Mūsdienu skrējienā klusums nereti ir tas, pēc kā cilvēki tiecas. Pilsētā, iespējams, tā nervozitāte ir lielāka, uzskata Feldberga, papildinot, ka Ērgļu pusē arī cilvēku blīvums ir mazāks. Mežā nav rindu un nav trokšņu – tajā ir telpa domām. “Mums pļavu pietiek un gājēju pietiek,” viņa piebilst, raksturojot dabas pietiekamību visiem.
Feldberga uzsver, ka cilvēkiem ir apnikuši perfekti maršruti un viņi meklē īstumu. “Cilvēkiem varbūt ir apnikuši – viņi grib drusku nedaudz to mitro kāju, nedaudz slapjo egļu zaru sejā,” viņa saka. Šīs mazās neērtības padara pastaigu neaizmirstamu un dzīvu, jo mežs nav dekorācija – tas ir piedzīvojums.
