Medību joma šobrīd atrodas krustpunktā, kur satiekas daba, likumi un sabiedrības gaidas. Spriedze rodas gan mežā, gan publiskajā telpā, un tieši tāpēc šie jautājumi arvien biežāk nonāk diskusiju centrā. Raidījumā “Zaļais stūris” par notiekošo medību jomā stāsta Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Juris Buškevics, iezīmējot problēmas, kas vairs nav tikai nozares iekšējais jautājums.
Viens no pastāvīgajiem spriedzes avotiem ir biežās izmaiņas normatīvajos aktos. Buškevics norāda, ka medību nozare dzīvo nepārtrauktā pielāgošanās režīmā. “Ar medību lietu vienmēr ir interesanti, jo, kā mēs zinām, medību likums ir visvairāk mainītais un visu Saeimu atvērtais,” viņš saka. Šīs izmaiņas tieši ietekmē arī ikdienu kolektīvos, jo “līdz ar to arī dzīve medībās un medību biedrībās ir tikpat strauja, krāsaina un ātra”.
Arī postījumu jautājumos attiecības ar lauksaimniekiem un mežsaimniekiem bieži kļūst sarežģītas. “Nepagāja ne mēnesis, kad memorandi par postījuma novēršanu, kur lauksaimnieki un mežsaimnieki “bloķējās”, un mednieki bija pie visa vainīgi,” saka Buškevics. Vienlaikus viņš uzsver, ka būtisks ieguvums bijis dialogs: “Ar memorandu palīdzību mēs vismaz tikām pie viena galda.”
Īpašu spriedzi medību jomā šobrīd rada vilku jautājums, kas, pēc Buškevica domām, vairs nav tikai teorētiska diskusija. Viņš uzsver, ka “vilks šobrīd vistiešāk apdraud, tā teikt, sabiedrību”, un norāda uz skaidru tendenci: “Mēs saskaramies ar to, ka vilku populācija pieaug gadu no gada.”
Tāpat Buškevics kritiski vērtē arī oficiālos datus par vilku skaitu, uzskatot, ka tie neatspoguļo reālo situāciju. “Ja mēs paskatāmies pat meža dienesta uzskaiti, kura ir ļoti pieticīga un aptuvena, kas nosauc 1400 vilkus Latvijā, mēs mednieki domājam, ka šis skaitlis ir vismaz divreiz lielāks,” viņš saka, uzsverot nepieciešamību pēc precīzākas un mūsdienīgākas uzskaites.
Līdzās diskusijām par likumiem un populācijām Buškevics pievēršas arī praktiskajai pusei – drošībai medībās. Viņaprāt, tā sākas ar individuālu atbildību un prasmju uzturēšanu. “Un es aicinu medniekus aktīvi piedalīties ne tikai šaušanas sacensībās, bet arī apmeklēt šautuves,” viņš saka, uzsverot, ka regulāra trenēšanās nav greznība, bet nepieciešamība.
Sarunu noslēdz uzsvars uz organizētību un informētību. Buškevics norāda, ka mednieku balss var būt dzirdama tikai tad, ja nozare ir vienota un aktīva. “Sekojiet, lūdzu, līdzi Latvijas Mednieku savienības mājaslapai,” viņš aicina, atgādinot, ka spriedze medību jomā nerodas tukšā vietā – tā ir sekas tam, kā sabiedrība, daba un likumi šobrīd sadzīvo vienā telpā.
