Latvijas izlase guvusi ievērības cienīgu sasniegumu – pasaules čempionātā foreļu spiningošanā dīķos izcīnīta sudraba medaļa. Raidījumā “Zaļais stūris” par piedzīvoto stāsta komandas dalībnieks Kristiāns Godiņš, kurš atzīst, ka šis sasniegums nācis ar milzīgu koncentrēšanos, intensīvu darbu un taktisku domāšanu. Tas nav tikai rezultāts – tā ir sistēma, disciplīna un komandas spēja izturēt spiedienu divu dienu garumā.
Par sacensību ritmu Godiņš runā skaidri un bez aplinkiem: “Mēs divās dienās katrs aizvadījām 34 cīņas.” Šajā disciplīnā sportisti sacenšas duelī, kur katras 16 minūtes ir jāizmanto maksimāli efektīvi. Pēc tam ir tikai septiņas minūtes, lai nomainītu sektoru un sagatavotos nākamajai cīņai. Šis temps neļauj zaudēt modrību ne mirkli. Kā saka Godiņš: “Cīņa ir ļoti asa. Tur nav vietas kļūdām.”
Taktiskā puse ir tikpat svarīga kā ātrums. Godiņš skaidro, ka viss balstās uz nepārtrauktu pielāgošanos: “Tur ir krāsu palete, ko vari pielietot. Ļoti svarīgi ir nomazgāt krāsas.” Tas nozīmē, ka foreles ātri pierod pie konkrēta mānekļa, un sportistam jābūt soli priekšā. Lai to panāktu, profesionāļi izmanto vairākus kātus vienlaikus – “Pieci, seši, septiņi kāti – tas ir normāli. Ir, kam ir deviņi.” Šis arsenāls ļauj reaģēt sekundes laikā.
Runājot par konkurenci, Godiņš neslēpj cieņu pret spēcīgākajiem pretiniekiem: “Itāļi ir zvēri šajā sportā.” Tomēr Latvijas izlase spēja nostāties tieši aiz viņiem, apsteidzot Japānu, Čehiju un Slovākiju. Šajā čempionātā vairāki favorīti neattaisnoja cerības, un tas radīja negaidītas situācijas. “Godīgi sakot, mēs nesapratām, kāpēc japāņi nestrādāja vispār,” viņš atzīst, norādot uz disciplīnas neprognozējamību un nepieciešamību pielāgoties katram dīķim.
Iespaidīgs bijis arī sacensību mērogs – dīķos tika ielaistas ap 30 000 varavīksnes foreļu, un sportisti tās ķēra nepārtrauktā intensitātē. “Divu dienu laikā mēs izvilkām ap deviņiem tūkstošiem zivju,” stāsta Godiņš. Šādi apjomi pieprasa ne tikai tehniku, bet arī psiholoģisku noturību – spēt turēt ritmu no pirmās līdz pēdējai cīņai.
Taču visam pāri stāv komandas gars. Godiņš uzsver, ka viņi uz sacensībām devušies ar skaidru, vienkāršu attieksmi: “Mēs braucām ar domu – darām visu, ko varam, un skatāmies, kas būs.” Šī spēja saglabāt mieru un koncentrēšanos, pat saskaroties ar neparedzamiem brīžiem, ir viens no Latvijas sudraba pamatiem. Tas ir stāsts par disciplīnu, profesionālu attieksmi un pieaugošu meistarību.
