Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” šoreiz tika apspriests jautājums par to, kā iedzīvotāji paši var ietekmēt vidi sev apkārt pilsētā. Sarunā ar Grīziņkalna apkaimes biedrības valdes locekli Kasparu Kursišu tika apskatīts, kā veidojas apkaimes biedrības un kā tās darbojas praksē.
Apkaimes biedrības nav tikai veids, kā risināt satiksmes vai ietvju jautājumus. Tās var kļūt arī par praktisku instrumentu pilsētas vides uzlabošanai, palīdzot iedzīvotājiem kopīgi lemt par pagalmu labiekārtošanu, zaļo zonu uzturēšanu, atkritumu šķirošanu, piesārņojuma mazināšanu un arī energoefektivitātes jautājumiem savās mājās. Tieši šāda iedzīvotāju iesaiste palīdz pilsētai kļūt sakārtotākai, veselīgākai un videi draudzīgākai.
Kaspars Kursišs stāsta, ka viņa interese par pilsētvides jautājumiem radusies, sekojot līdzi citu iniciatīvām. Kā piemēru viņš min Evelīnu Ozolu un Tomu Kokinu, kuri ap 2011. gadu aizsāka kustību Fyne Young Urbanists. Viena no redzamākajām aktivitātēm bija Miera ielā izveidots viens pret vienu makets, kas demonstrēja, kā ielas telpa varētu izskatīties, ja tā būtu vairāk piemērota cilvēkiem.
Grīziņkalna apkaimes biedrība tika dibināta 2022. gada nogalē. Kā viens no iemesliem tās izveidei tika minēta nepieciešamība risināt konkrētas satiksmes drošības problēmas Tallinas ielas apkārtnē. Kaspars bija iesaistīts biedrībā jau no tās pirmsākumiem.
Tallinas ielas piemērs
Pēc biedrības dibināšanas ziemas periodā tika konstatēta problēma Tallinas ielā – ietves nebija iespējams kvalitatīvi notīrīt, jo automašīnas tika novietotas uz ietvēm. Tas apgrūtināja pārvietošanos gājējiem un sniega tīrīšanas tehnikai.
Biedrība panāca, ka ziemas periodā automašīnas tiek pārvietotas no ietvēm uz brauktuves. Rezultātā tika nodrošināta lielāka vieta gājējiem un iespēja tīrīt ietves.
Šis piemērs parāda, ka ielas un pagalmi nav tikai satiksmes jautājums. Sakārtota pilsētvide ietekmē arī ikdienas pārvietošanās paradumus. Ja ietves ir drošas, tīras un pieejamas, cilvēkiem ir vieglāk pārvietoties kājām, ar bērnu ratiem vai pārvietošanās palīglīdzekļiem. Tas savukārt var mazināt nepieciešamību īsus attālumus veikt ar automašīnu un līdz ar to samazināt transporta radīto piesārņojumu apkaimē.
Sarunā tika uzsvērts, ka skatījums uz problēmām var atšķirties atkarībā no perspektīvas. No attāluma atsevišķas situācijas var šķist nebūtiskas, savukārt cilvēkiem, kuri ikdienā uzturas konkrētajā vietā, tās var būt nozīmīgas.
Kā darbojas apkaimes biedrība
Kaspars skaidro, ka apkaimes biedrība ir juridiska forma, kas ļauj organizēt iedzīvotāju brīvprātīgo darbu un nodrošināt pārstāvniecību pašvaldības un valsts līmenī. Viņš norāda, ka viens cilvēks bieži saskaras ar grūtībām panākt risinājumu, savukārt biedrība nodrošina pēctecību un strukturētu darbību.
Šāda organizēšanās ir būtiska arī vides jautājumos. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem bieži vien nepieciešams vienoties par kopīgiem lēmumiem, piemēram, vai pagalmā saglabāt un papildināt zaļo zonu, kur izvietot atkritumu šķirošanas konteinerus, kā mazināt nekārtību pie mājas, kā uzlabot pagalma apgaismojumu, lietus ūdens novadīšanu vai kā virzīt jautājumu par ēkas siltināšanu. Atsevišķam cilvēkam to izdarīt ir grūtāk, bet kopiena var formulēt problēmu, vienoties par risinājumu un runāt ar pašvaldību vai apsaimniekotāju jau daudz konkrētāk.
Uz jautājumu par nepieciešamajām zināšanām Kaspars atbild, ka galvenais ir vēlme iesaistīties. Darbs biedrībā ir brīvprātīgs un prasa laiku. Organizēšanās bieži notiek attālināti – čatos un tiešsaistes sarunās. Praktiskā pieredze palīdz saprast, kādos gadījumos izmantot iesniegumus un kad nepieciešams pievērst plašāku uzmanību konkrētai problēmai.
Sarunā tika apspriests arī jautājums par to, vai apkaimes biedrības pārstāv tikai nelielu aktīvo iedzīvotāju daļu. Kaspars norāda, ka ikvienam ir iespēja iesaistīties biedrības darbā vai izteikt savu viedokli. Viņš uzsver, ka lēmumi tiek pieņemti diskusiju ceļā un biedrībai ir noteikti statūti un mērķi.
Tika apskatīts arī jautājums, kāpēc daļa iedzīvotāju neiesaistās. Kā galvenais iemesls tika minēts laika trūkums. Vienlaikus Kaspars norāda, ka iesaiste var būt dažāda: “Ne vienmēr nepieciešama pastāvīga aktīva darbība, iespējams sekot līdzi jautājumiem un iesaistīties konkrētos gadījumos.”
Kāpēc kopienas ir svarīgas pilsētas ekoloģijai
Pilsētas ekoloģiju neveido tikai lielie infrastruktūras projekti. To ietekmē arī pavisam ikdienišķi lēmumi, piemēram, vai pagalmā ir koki un krūmi, vai ir vieta drošai gājēju kustībai, vai iedzīvotāji šķiro atkritumus, vai mājas apkārtne tiek uzturēta kārtībā un vai tiek domāts par ēkas energoefektivitāti.
Apkaimes biedrības šajā ziņā var būt praktisks starpnieks starp iedzīvotājiem, apsaimniekotājiem un pašvaldību. Kopiena var palīdzēt aktualizēt jautājumus, kas citādi paliek tikai atsevišķu cilvēku līmenī, piemēram, pārpildīti atkritumu konteineri, nesakārtoti pagalmi, autostāvvietu dominēšana pār zaļo zonu, gaisa un trokšņa piesārņojums, nepietiekami drošas ietves vai nepieciešamība pēc mājas siltināšanas.
Šādi risinājumi nav tikai ērtības jautājums. Sakārtots pagalms, pieejama atkritumu šķirošana, vairāk zaļās zonas, droša pārvietošanās un energoefektīvākas ēkas kopumā var mazināt pilsētas negatīvo ietekmi uz vidi. Tieši tāpēc iedzīvotāju sadarbība apkaimēs ir viens no veidiem, kā pilsētvides problēmas pārvērst konkrētos, praktiskos risinājumos.
Sarunas noslēgumā tika pausta doma, ka pilsētas attīstība balstās gan plānošanas dokumentos, gan iedzīvotāju savstarpējā komunikācijā. Kaspars uzsver, ka sarunas starp kaimiņiem un iedzīvotāju sadarbība ir būtiska pilsētvides uzlabošanai.
Apkaimes biedrības piemērs rāda, ka videi draudzīgāka pilsēta sākas ne tikai ar lieliem lēmumiem pašvaldības līmenī, bet arī ar cilvēkiem, kuri pamana problēmu savā ielā, pagalmā vai mājā un sāk par to runāt ar citiem. Tieši no šādām sarunām var izaugt pārmaiņas, kas uzlabo gan ikdienas dzīves kvalitāti, gan pilsētas ekoloģiju kopumā.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
