Rudens Latvijas mežos atnes vienu no iespaidīgākajām savvaļas dabas norisēm – staltbriežu riestu jeb bauri. Mežos atskan buļļu balsis, sākas sāncensība par govīm, bet cīņas reizēm beidzas pat ar smagiem ievainojumiem vai nāvi. Raidījumā “Zaļais stūris” medību un trofeju vērtēšanas eksperts Jānis Baumanis kopā ar Māri Olti skaidro, kā norisinās bauris, kāda tajā ir govju loma un kāpēc šogad tā kulminācija varētu būt gaidāma vēlāk nekā ierasts.
Ballīte, kas var kļūt nežēlīga
Baura intensitāti lielā mērā nosaka briežu govis. Govis nemeklējas visu mēnesi – ir konkrēts laiks, kad tās ir gatavas pāroties, un, ja vienlaikus meklējas vairākas govis, ap tām koncentrējas arī buļļi.
“Ja sakrīt, ka vienlaicīgi meklējas vairāk šīs te briežu govis, nu tad tā ballīte tur arī notiek. Tad apkārt ir buļļi, tad ir bauris, tad ir klope,” stāsta Baumanis.
“Riesta cīņas ir nežēlīgas.”
Spēcīgākie buļļi cenšas noturēt govju baru un atvairīt konkurentus, un cīņas reizēm beidzas ar smagām traumām vai pat nāvi. Eksperts stāsta arī par mežā atrastiem buļļiem ar pamatīgiem ievainojumiem – caurumiem kaklā vai tik smagi traumētām ribām, “it kā tas būtu pakļuvis zem kokvedēja”.
Īpaši riskants šis laiks var būt vecākiem buļļiem, kuri riestu sākuši agrāk un jau ir noguruši, kad parādās jaunāki un spēka pilni konkurenti. Šādi vecāki buļļi mēdz nekur tālu neaiziet, bet meklēt klusāku vietu.
Govis ir tās, kas nosaka spēles noteikumus
Lai gan briežu buļļus mednieki pēc dažādām pazīmēm ir iemācījušies atpazīt un novērtēt, ar govīm tas ir daudz sarežģītāk. Baumanis atzīst, ka šajā ziņā mednieku zināšanas ir krietni ierobežotākas: “Par briežu govīm mēs nezinām neko un nesaprotam gandrīz neko.”
Tieši govs nosaka, kurā brīdī notiks pārošanās. Turklāt laikā, kad bullis hormonu ietekmē kļūst mazāk piesardzīgs un apkārt notiekošajam pievērš mazāku uzmanību, govis saglabā modrību. “Govs ir acis, ausis, un tās tiešām savus buļļus sargā,” skaidro eksperts.
Viņš novērojis, ka bara vadone spēj pirmā pamanīt, ka kaut kas nav kārtībā, un aizvest bulli prom drošākā vietā. Tāpēc arī cilvēkam, kurš vēro briežus savvaļā, jāņem vērā – nereti pirmā viņu pamanīs nevis bullis, bet kāda no apkārt esošajām govīm.
Šogad kulminācija varētu būt vēlāk
Pēc Baumaņa novērojumiem, šogad bauris sācies vēlāk nekā citus gadus, pieļaujot, ka to varētu būt ietekmējusi garā ziema un vēsais pavasaris. Govis varētu būt vēlāk laidušas pasaulē teļus, tādēļ arī riesta laiks varētu būt nedaudz nobīdījies.
“Es domāju, ka šajā gadā briežu baura kulminācija būs septembra vidū, nevis septembra pirmajā pusē,” viņš prognozē, vienlaikus uzsverot, ka visā Latvijā tas nenotiek vienlaikus.
Atsevišķus buļļus iespējams dzirdēt baurojam arī krietni vēlāk. “Ja briežu bullis bauro novembrī, decembrī vai janvārī, tas nozīmē, ka kāda govs meklējas. Viņš nebauro vienkārši tāpēc, ka viņš ir sajucis prātā vai viņam ir vienam skumji mežā,” skaidro Baumanis.
Izrāde, ko iespējams piedzīvot arī bez medībām
Bauri iespējams ne tikai dzirdēt, bet arī vērot. Ja gribas dzīvniekus ne tikai dzirdēt, bet arī redzēt, drošāks variants ir briežu dārzi, savukārt savvaļā noder vietējo mednieku zināšanas par teritorijām, kur staltbriežu ir vairāk. Piemērotā vietā vēsā un bezvēja vakarā iespējams vienkārši apstāties un klausīties.
“Tā ir teātra izrāde, to citādāk nevar nosaukt. Tā iet pa kauliem.”
Savukārt medniekam, kurš mēģina izprast un paredzēt dzīvnieka pārvietošanos, nepieciešama prasme lasīt mežu un briežu uzvedību. Lai to izdarītu, jāprot klusi pārvietoties un klausīties, skatīties, kur liec kāju, izmantot aizsegu un paredzēt, kur dzīvnieks varētu doties.
Sarunā Baumanis atstāsta arī kāda vietējā teikto, kura pagalmā baura laikā nākuši brieži. Uz jautājumu, kā viņš to panāk, atbilde bijusi pavisam īsa: “Domā kā briedis.” Savvaļā gan neko nevar garantēt – vienā vakarā mežs var būt skaļš, bet citā tajā pašā apvidū briežus var arī nesadzirdēt.
