Par savu naudas situāciju mēs bieži spriežam pēc konta atlikuma. Ja algas dienā kontā ir vairāk, sajūta ir laba. Ja mēneša beigās palicis maz, šķiet, ka viss ir slikti. Taču konta atlikums parāda tikai šodienu. Tas vēl nepasaka, cik droša vai nedroša patiesībā ir tava finansiālā situācija.
Radio SWH ētera personība Aleksis Vilciņš rubrikā “Dzīvot gudrāk” piedāvā vienkāršu pārbaudi, ko var izdarīt bez sarežģītām tabulām un finanšu terminiem. Vajadzīga tikai lapa, divas kolonnas un godīgs skats uz savu naudu.
Vienā pusē raksti to, kas tev pieder. Otrā pusē raksti to, ko vēl maksā. Tieši šī salīdzināšana palīdz saprast, vai tava finanšu bilde balstās uz drošību vai tikai uz lietām, par kurām vēl turpinās maksājumi.
Konta atlikums rāda tikai vienu dienu
Konta atlikums ir svarīgs, bet tas ir tikai viens rādītājs. Tas parāda, cik naudas tev šobrīd ir pieejams, bet neparāda visu kopējo situāciju.
Piemēram, cilvēkam kontā var būt 900 eiro, bet vienlaikus arī kredītkartes parāds, telefons uz nomaksu, auto līzings un nekādu uzkrājumu. Citam kontā var būt tikai 300 eiro, bet nav parādu un ir drošības spilvens atsevišķā kontā. Pirmajā brīdī labāk izskatās pirmais cilvēks, bet patiesā finanšu situācija var būt pavisam cita.
Tāpēc ar jautājumu “cik man ir kontā?” nepietiek. Labāk jautāt plašāk: kas man pieder, kas man vēl jāatmaksā un cik daudz brīvības man patiesībā dod mana nauda?
Pirmajā kolonnā raksti, kas tev pieder
Pirmā kolonna ir par aktīviem. Vienkāršā valodā tās ir lietas un līdzekļi, kam ir vērtība.
Šajā pusē vari pierakstīt naudu kontā, drošības spilvenu, citus uzkrājumus, ieguldījumus, īpašumu, automašīnu vai citas vērtīgas lietas. Te var būt arī tehnika, mēbeles vai citas mantas, ja tām tiešām ir reāla vērtība un vajadzības gadījumā tās varētu pārdot.
Svarīgi gan nepierakstīt pirkuma cenu tikai tāpēc, ka reiz par to tik daudz samaksāji. Telefons, dators, mēbeles vai automašīna laika gaitā zaudē vērtību. Ja telefons pirms diviem gadiem maksāja 1000 eiro, tas nenozīmē, ka šodien tas joprojām ir 1000 eiro vērts.
Šajā pārbaudē nav vajadzīga precizitāte līdz centam. Pietiek ar godīgu aptuveno vērtību.
Otrajā kolonnā raksti, ko vēl maksā
Otrā kolonna ir par saistībām. Tie ir maksājumi, kas vēl stāv priekšā.
Te jāraksta kredīts, līzings, kredītkarte, telefons uz nomaksu, patēriņa aizdevums, parāds draugam, atliktais maksājums vai jebkura cita summa, kas vēl jāatmaksā. Svarīgi neapstāties tikai pie lielajiem kredītiem. Mazie ikmēneša maksājumi reizēm pazūd fonā, bet kopā tie var būtiski ietekmēt budžetu.
Ja katru mēnesi ir vairāki “nelieli” maksājumi, piemēram, 18 eiro par telefonu, 35 eiro par tehniku, 60 eiro par patēriņa kredītu un vēl kredītkartes maksājums, tie vairs nav sīkumi. Tā ir daļa no tavas finanšu situācijas.
Īstā bilde parādās starpībā
Šīs pārbaudes jēga nav tikai uzrakstīt divus sarakstus. Svarīgākais ir paskatīties uz starpību starp to, kas tev pieder, un to, kas vēl jāatmaksā.
Piemēram, auto varētu būt ap 8000 eiro vērts. Tas izskatās pēc vērtīgas lietas. Taču, ja par šo auto vēl jāatmaksā 7000 eiro līzingā, īstā starpība nav 8000 eiro. Tā ir aptuveni 1000 eiro.
Tas nenozīmē, ka auto ir slikts pirkums. Tas nozīmē, ka tas nav pilnā apmērā tava brīvā vērtība. Daļa no šīs lietas vēl pieder nākotnes maksājumiem.
To pašu var attiecināt uz telefonu, datoru, sadzīves tehniku vai mēbelēm uz nomaksu. Lietas jau ir mājās, tās šķiet “mūsu”, bet maksājumi vēl turpinās. Tāpēc ir svarīgi skatīties ne tikai uz mantām, bet arī uz saistībām, kas nāk tām līdzi.
Lieta mājās vēl nenozīmē finanšu drošību
Viena no lielākajām kļūdām ir sajaukt īpašuma sajūtu ar finansiālu drošību. Ja mājās ir jauns telefons, auto, televizors vai mēbeles, var šķist, ka dzīve kļuvusi stabilāka un labāka. Dažreiz tā arī ir. Taču, ja katra no šīm lietām nāk ar ikmēneša maksājumu, kopējā brīvība var pat samazināties.
Pirms jauna pirkuma uz nomaksu ir vērts sev pajautāt: vai šī lieta mani padarīs finansiāli drošāku, vai tikai pievienos vēl vienu maksājumu?
Dažreiz maksājums ir pamatots. Piemēram, darba vajadzībām nepieciešams dators vai auto, bez kura nav iespējams nokļūt darbā. Taču citreiz maksājums vairāk kalpo sajūtai, ka varu atļauties, lai gan patiesībā tas samazina naudu, kas katru mēnesi paliek brīvai izvēlei.
Ja saistību ir daudz, nākamais solis var būt to samazināšana
Šī pārbaude nav domāta, lai sevi biedētu vai kauninātu. Tā palīdz saprast, kurā posmā esi.
Ja redzi, ka saistību ir daudz, iespējams, šobrīd svarīgākais nav jauns pirkums, bet esošo maksājumu samazināšana. Tas var nozīmēt ātrāk atmaksāt kādu mazāku parādu, nepievienot jaunu nomaksas pirkumu vai pārskatīt kredītkartes izmantošanu.
Pat viens slēgts maksājums var dot vairāk elpas. Ja katru mēnesi vairs nav jāmaksā 30 vai 50 eiro par lietu, kas jau sen vairs nesagādā prieku, šī nauda atgriežas tavā budžetā.
Ja parādu nav daudz, bet nav arī uzkrājumu, sāc ar drošības spilvenu
Var būt arī cita situācija. Saistību nav daudz, bet nav arī uzkrājumu. Tad finanšu bilde izskatās mierīga tikai līdz pirmajam neparedzētajam izdevumam.
Ja sabojājas auto, vajadzīgs ārsts, saplīst telefons vai uz laiku samazinās ienākumi, bez uzkrājuma ļoti ātri var nākties ņemt jaunu kredītu. Tāpēc nākamais solis šādā situācijā var būt drošības spilvens.
Tas nav jāizveido vienā mēnesī. Sākumā pietiek ar mazu mērķi, piemēram, 100 vai 200 eiro. Pēc tam šo summu var audzēt tālāk. Galvenais ir panākt, lai ne katrs negaidīts rēķins kļūst par jaunu parādu.
Ja pamatlietas sakārtotas, var domāt par ilgtermiņu
Ja parādu ir maz, ikdienas maksājumi ir kontrolējami un ir izveidots drošības spilvens, var sākt domāt par ilgtermiņa uzkrājumiem vai ieguldījumiem.
Tas var būt uzkrājums pensijai, ieguldījumi, lielāks mērķis ģimenei vai cits risinājums, kas palīdz naudai strādāt ilgākā laikā. Taču šis solis ir daudz veselīgāks tad, ja tas nebalstās uz pēdējo brīvo naudu kontā.
Finanšu stabilitāte veidojas kā kārtība. Vispirms saprast situāciju. Tad samazināt lieku slogu. Tad izveidot rezervi. Un tikai pēc tam domāt par nākamo līmeni.
Izmanto divu kolonnu pārbaudi
Šodienas uzdevums ir vienkāršs: uzraksti divas kolonnas. Pirmajā kolonnā “kas man pieder”, otrajā “ko es vēl maksāju”.
Pirmajā pusē liec naudu, uzkrājumus, ieguldījumus, īpašumu, auto un citas lietas ar reālu vērtību. Otrajā pusē liec kredītus, līzingus, nomaksas pirkumus, kredītkarti un citus parādus.
Nevajag precizitāti līdz centam. Šeit svarīgākais ir godīgs aptuvenais skats. Ja neesi pārliecināts par kādas lietas vērtību, pieraksti piesardzīgāku summu. Labāk nedaudz nenovērtēt, nekā pārvērtēt.
Finansiālā situācija ir kopējā bilde
Finansiālā situācija nav tikai tas, cik naudas šodien ir kontā. Tā ir kopējā bilde: kas tev pieder, kas vēl jāatmaksā un kādi lēmumi tevi ved tuvāk stabilitātei.
Dažreiz labākais finanšu lēmums nav nopirkt vēl vienu lietu, bet nepievienot vēl vienu ikmēneša maksājumu. Dažreiz svarīgāk ir nevis skatīties uz to, cik vērtīgas lietas ir mājās, bet saprast, cik daudz no tām patiešām ir brīvi tavs.
Jo godīgāk redzi savu situāciju, jo vieglāk pieņemt nākamo lēmumu. Nevis pēc sajūtas algas dienā vai mēneša beigās, bet pēc pilnākas bildes par savu naudu.
“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
