Izsmēķis ir tik mazs, ka pēc dažiem soļiem uz ielas to bieži vairs pat nepamanām. Tieši tāpēc tas var šķist nenozīmīgāks par zemē nomestu pudeli, skārdeni vai citu lielāku atkritumu. Taču cigaretes filtrs nav vienkārši papīra gabaliņš – tas satur plastmasu, bet pēc smēķēšanas tajā paliek arī dažādas vielas, kuras, izsmēķim nonākot dabā, var izskaloties apkārtējā vidē.
Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis stāsta par izsmēķu radīto piesārņojumu un pētījumu par Latvijas smēķētāju paradumiem. Tā rezultāti rāda, ka vidēji aptuveni 22% jeb vairāk nekā katrs piektais izsmēķis netiek izmests tam paredzētā vietā.
Filtrs nav tikai papīrs
No malas cigaretes filtrs var izskatīties pēc neliela papīra gabaliņa, taču Zakulis skaidro, ka tā ražošanā tiek izmantots celulozes acetāts – plastmasas materiāls. Smēķēšanas laikā filtrs nonāk saskarē ar cigarešu dūmos esošajām vielām, tāpēc pēc cigaretes izsmēķēšanas tas kļūst par daudz problemātiskāku atkritumu, nekā varētu šķist pēc tā izmēra.
Nonākot zemē vai ūdenī, filtrā esošās vielas pakāpeniski var izskaloties apkārtējā vidē, bet pats materiāls rada arī mikroplastmasas piesārņojumu. Zakulis raidījumā min dažādus ķīmiskos savienojumus un metālus, kas var palikt izsmēķī un pēc tam nonākt augsnē vai ūdenī.
Raidījumā minēta arī aplēse, ka viens izsmēķis var piesārņot līdz pat tūkstotim litru ūdens. Šāds skaitlis labi ilustrē galveno problēmu – atkritums ir ļoti mazs, taču, nonākot ūdenī, tajā esošās vielas nepaliek tikai dažus centimetrus ap pašu filtru.
Uz asfalta nomests izsmēķis arī nepazūd
Visvieglāk kaitējumu iztēloties tad, ja izsmēķis tiek iemests upē vai atstāts pludmales smiltīs, taču arī uz ietves vai ceļa nomests filtrs nepaliek izolēts no apkārtējās vides. Vējš to var aizpūst zālienā vai grāvī, bet lietus – aizskalot līdz lietus ūdens kanalizācijai un tālāk ūdens apritē.
Zakulis kā ļoti pazīstamu piemēru min arī izsmēķa izmešanu pa braucošas automašīnas logu. Nākamajā dienā tas, iespējams, vairs nebūs redzams tajā pašā vietā, taču tas nenozīmē, ka atkritums ir pazudis. Labākajā gadījumā to savāks ielu uzturētājs, citādi tas paliks apkārtējā vidē.
Arī lietus ūdens kanalizācijas reste nav atkritumu urna. Tajā iemests izsmēķis kopā ar ūdeni var turpināt ceļu tālāk, tāpēc tā nav drošāka alternatīva nomešanai zemē.
Kāpēc tik mazu atkritumu joprojām met zemē?
Latvijas Zaļā punkta pētījumā vērtēti gan smēķētāju paradumi, gan cilvēku faktiskā rīcība publiskajā vidē. Rezultāti rāda, ka aptuveni piektā daļa izsmēķu joprojām nenonāk tiem paredzētā atkritumu tvertnē.
Viens no iespējamajiem iemesliem ir tieši izsmēķa izmērs. Zemē nomesta pudele vai skārdene ir uzreiz pamanāma, bet mazais filtrs pēc dažiem metriem gandrīz saplūst ar apkārtni. Līdz ar to cilvēkam vieglāk var rasties sajūta, ka viens izsmēķis jau neko būtisku nemaina.
Taču tieši atkārtošanās padara šo paradumu par vides problēmu. Viens filtrs ir mazs, bet, ja tāpat rīkojas ļoti daudzi cilvēki, pilsētvidē, augsnē un ūdenī nonāk jau milzīgs daudzums šādu mazu plastmasu saturošu atkritumu.
Pētījuma rezultāti arī rāda, ka situācija dažādās vietās atšķiras. Zakulis stāsta, ka pilsētu centros nepareizi izmesto izsmēķu īpatsvars ir pieaudzis, kamēr pie atsevišķām tirdzniecības vietām, birojiem, pieturvietām un citās vietās redzami arī uzlabojumi. Tas nozīmē, ka problēmu nevar izskaidrot tikai ar vienu faktoru – nozīme ir gan cilvēku paradumiem, gan konkrētajai videi.
Ar urnām vien nepietiek, bet infrastruktūrai ir nozīme
Ja vietā regulāri uzturas smēķētāji, būtiski ir arī tas, vai tuvumā vispār ir ērti pieejama vieta, kur cigareti nodzēst un izmest. Zakulis stāsta, ka pašvaldībām tiek nodotas īpaši pielāgotas publisko atkritumu urnas, kurās izsmēķim paredzēta atsevišķa daļa.
Tomēr infrastruktūra pati par sevi paradumu neatrisina. Atkritumu tvertni iespējams novietot tuvāk, bet gala izvēle tik un tā paliek cilvēkam – aiziet līdz tai vai nomest izsmēķi turpat uz zemes. Tāpēc nepieciešamas abas lietas: vide, kurā pareizi rīkoties ir ērti, un izpratne par to, kāpēc vispār ir vērts šos dažus soļus noiet.
Zakulis uzsver arī vēl plašāku problēmu – par izsmēķa ietekmi uz vidi cilvēki zina ievērojami mazāk nekā par smēķēšanas kaitējumu veselībai. Cigarešu paciņas jau sen brīdina par veselības riskiem, bet daudz mazāk runāts par to, kas notiek ar pašu filtru pēc tam, kad cigarete ir izsmēķēta.
Ko darīt, ja tuvumā nav urnas?
Risinājums izsmēķu piesārņojumam nav tehnoloģiski sarežģīts. Ja cilvēks smēķē, izsmēķi nepieciešams pilnībā nodzēst un izmest tam paredzētā atkritumu tvertnē. Tas nozīmē arī nemest to zālē, neiebāzt pludmales smiltīs un neizmantot lietus ūdens kanalizācijas atveri kā improvizētu miskasti.
Ja tuvumā urnas nav, Zakulis min citviet redzētu vienkāršu risinājumu – nelielus pārnēsājamus metāla trauciņus, kuros izsmēķi iespējams uz laiku ievietot un vēlāk izmest atkritumu tvertnē. Tas prasa nedaudz lielāku piepūli, taču neļauj atkritumam nonākt vidē tikai tādēļ, ka konkrētajā brīdī blakus nav urnas.
Vēl plašāk raugoties, mazāks cigarešu patēriņš nozīmē arī mazāku izsmēķu daudzumu. Taču situācijā, kad izsmēķis jau ir radies, vissvarīgākā izvēle ir ļoti vienkārša – neatstāt to apkārtējā vidē.
Mazs atkritums nav maza izvēle
Viens uz ietves nomests izsmēķis var šķist pārāk sīks, lai tam pievērstu uzmanību. Taču tieši šis piemērs labi parāda, kā veidojas daudzas vides problēmas – ne vienmēr no viena liela notikuma, bet no ļoti mazām darbībām, kuras atkārto tūkstošiem cilvēku.
Izsmēķis nepazūd tikai tāpēc, ka mēs pēc dažiem soļiem to vairs neredzam. Tas var palikt augsnē, tikt aizskalots ar lietus ūdeni vai nonākt citā vidē, kur filtra materiāls un tajā esošās vielas turpina savu ceļu.
Cilvēka ikdienas izvēle patiešām maina vidi mums apkārt. Un reizēm, lai izvēlētos videi labāku variantu, nepieciešami tikai daži papildu soļi līdz tuvākajai atkritumu urnai.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
