ceturtdiena, 19. novembris
SākumsSabiedrībaZiņu detektīvs: Kā veci video un sagrozīti skaitļi pārtop biedējošās viltus ziņās?

Ziņu detektīvs: Kā veci video un sagrozīti skaitļi pārtop biedējošās viltus ziņās?

Video ar migrantiem pie Polijas robežas ir īsts, taču aptuveni piecus gadus vecs. Sociālajos tīklos izplatītais brīdinājums par elektrības padeves pārtraukumu lielā daļā Lielbritānijas izskatās oficiāls, bet patiesībā ir viltots. Savukārt apgalvojumā, ka vairāk nekā trešdaļa Latvijas strādājošo esot ierēdņi, sajaukti dažādi nodarbinātības rādītāji. Šie ir tikai daži no aizvadītās nedēļas dezinformācijas piemēriem, kas parāda, kā ar sagrozītiem skaitļiem, veciem video un nepatiesiem brīdinājumiem iespējams radīt satraukumu un maldīgu priekšstatu par notiekošo.

Raidījumā “Ziņu detektīvs” Ainārs Rutkēvičs pievēršas spilgtākajiem dezinformācijas gadījumiem Latvijā un Lielbritānijā, izmantojot faktu pārbaudītāju secinājumus. Šoreiz uzmanības centrā ir ne tikai pilnībā izdomātas ziņas, bet arī paņēmieni, ar kuriem patiesi fakti tiek izrauti no konteksta vai papildināti ar nepamatotiem secinājumiem, lai izraisītu sabiedrības neapmierinātību, bailes un neuzticēšanos.

Vai tiešām trešdaļa Latvijas strādājošo ir ierēdņi, un kas vainojams elektrības cenās?

Sociālajā tīklā “Facebook” izplatīts video, kurā apgalvots, ka vairāk nekā trešdaļa Latvijas strādājošo esot ierēdņi, bet valdība tā vietā, lai samazinātu birokrātiju, gatavojoties iedzīvotājiem atņemt sociālos pabalstus.

Taču, kā noskaidrojuši “Re:Check” žurnālisti, ierēdņi patiesībā veido tikai aptuveni 1,3% no visiem nodarbinātajiem Latvijā. Maldinošajā apgalvojumā ierēdņi sajaukti ar visiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, tostarp skolotājiem, mediķiem un policistiem.

Līdzīgi sagrozīta informācija par sociālajiem pabalstiem. Diskusijas par sociālā atbalsta sistēmas pārskatīšanu tiek pasniegtas tā, it kā jau būtu pieņemts lēmums atņemt iedzīvotājiem pabalstus.

Šajā gadījumā izmantots viens no izplatītākajiem dezinformācijas paņēmieniem. Patiesa informācija tiek sajaukta ar nepareizi interpretētiem skaitļiem un nepamatotiem secinājumiem, radot emocionālu vēstījumu par valsts pārvaldi un tās lēmumiem.

Līdzīgs paņēmiens izmantots arī apgalvojumos par elektroenerģijas cenām Latvijā. Sociālajos tīklos pausts, ka augstās cenas izraisījusi Latvijas atslēgšanās no BRELL energosistēmas, kurā Baltijas valstis bija kopā ar Krieviju un Baltkrieviju, un dalība “Nord Pool” elektroenerģijas biržā.

Tomēr šāds vienkāršots skaidrojums ir nepamatots. Elektroenerģijas cenas ietekmē vairāki savstarpēji saistīti faktori, bet maldinošajos vēstījumos sarežģītai problēmai tiek piedāvāts viens vienkāršs un politiski izdevīgs vaininieks.

Vai pie Polijas un Baltkrievijas robežas sākusies jauna migrācijas krīze?

Vēl viens Latvijā izplatīts dezinformācijas piemērs saistīts ar migrāciju. Sociālajos tīklos publicēti video, kuros redzami migranti pie Polijas un Baltkrievijas robežas, radot iespaidu, ka reģionā sākusies jauna migrācijas krīze.

Tomēr patiesībā izmantotie kadri uzņemti aptuveni pirms pieciem gadiem, nevis pašlaik.

Šis ir tā sauktais nepatiesā konteksta paņēmiens. Pats video nav viltots, jo tajā redzamie notikumi patiešām ir risinājušies. Maldināšana rodas brīdī, kad senāki kadri tiek pasniegti kā aktuāla informācija, noklusējot to uzņemšanas laiku.

Šādi materiāli var būt īpaši pārliecinoši. Skatītājs redz īstus cilvēkus un reālu situāciju, tāpēc viņam var nerasties aizdomas, ka maldinošs ir nevis pats attēls, bet tam pievienotais skaidrojums.

Vai 19. novembrī Lielbritānijā tiešām gaidāms elektrības pārtraukums?

Satraukumu sociālajos tīklos Lielbritānijā izraisījis attēls, kas atgādināja elektroenerģijas tīkla operatora “National Grid” oficiālu paziņojumu. Tajā apgalvots, ka 19. novembrī kritiskas tehniskas kļūmes dēļ lielā daļā valsts pazudīšot elektrība.

Taču “National Grid” šo informāciju noliedzis, uzsverot, ka izplatītais brīdinājums ir nepatiess.

Šajā gadījumā izmantota oficiālas institūcijas identitātes atdarināšana. Attēls radīts tā, lai atgādinātu uzticama elektroenerģijas operatora paziņojumu un piešķirtu nepatiesajai informācijai šķietamu ticamību.

Turklāt baumas tika sasaistītas ar reāliem ieteikumiem iedzīvotājiem sagatavot ārkārtas situāciju krājumus. Tādējādi ikdienišķi civilās aizsardzības padomi tika izmantoti kā šķietams pierādījums tam, ka valstī patiešām gaidāma plaša elektroapgādes krīze.

Šis piemērs parāda, kā uzticamas institūcijas identitāti un patiesus drošības ieteikumus iespējams izmantot nepatiesa vēstījuma nostiprināšanai. Cilvēks atpazīst pazīstamu organizāciju un saprātīgus padomus, tāpēc var noticēt arī tiem pievienotajam izdomātajam brīdinājumam.

Vai Lielbritānijā atklāts jauns, bīstams Covid paveids?

Lielbritānijā izplatījies arī maldinošs video par it kā atklātu jaunu un bīstamu Covid paveidu. Sociālajos tīklos publicētam video ar glābšanas dienestu darbību pie kādas mājas pievienots apgalvojums, ka valstī atklāts jauns vīrusa paveids un drīzumā varētu tikt ieviesta vēl viena mājsēde.

Tomēr faktu pārbaudītāji noskaidrojuši, ka video redzamais notikums nav bijis saistīts ar infekcijas uzliesmojumu vai jauna vīrusa paveida atklāšanu. Arī apgalvojums par iespējamu jaunu mājsēdi nav pamatots.

Arī šajā gadījumā maldināšanai izmantoti īsti kadri, kuriem pievienots nepatiesais skaidrojums. Turklāt vēstījums skar sabiedrībā emocionāli jutīgu tēmu, proti, pandēmiju un iespējamos pārvietošanās ierobežojumus.

Visus šos piemērus vieno līdzīgi manipulācijas paņēmieni. Dezinformācijas izplatītāji izmanto cilvēku bailes, neziņu un neuzticēšanos institūcijām. Viņiem ne vienmēr nepieciešams radīt pilnībā izdomātu stāstu. Dažkārt pietiek ar sagrozītu statistiku, īstu video no cita laika vai oficiālam paziņojumam līdzīgu attēlu.

Tāpēc pirms dalīšanās ar sensacionālu ziņu, īpaši tādu, kas izraisa bailes vai sašutumu, ir vērts pārbaudīt tās sākotnējo avotu, publicēšanas datumu un to, vai informāciju apstiprina arī citi uzticami avoti.

Dezinformācijas izplatīšanai reizēm pietiek ar vienu klikšķi, taču tās radītā maldīgā priekšstata labošana var prasīt daudz ilgāku laiku.

“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie

CITI LASA

Kas paliek pāri, kad izrāde beigusies, un kā teātris var samazināt savu ietekmi uz vidi?

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki no raibās tauriņpiepes micēlija un koksnes skaidām, salmiem vai kaņepju spaļiem audzē vieglu iepakojuma materiālu, kas pēc lietošanas kompostā sadalās. Pētniece Ilze Irbe stāsta, kā tas notiek un kas vēl jāatrisina, lai to redzētu ikdienā.

JAUNĀKIE