Fifty5Blue pētījums atklāj, ka 69% radio klausītāju uzskata – Latvijā radītā mūzika jau šobrīd ir pietiekami pārstāvēta radio ēterā. Obligātās 30% mūzikas kvotas ieviešanu atbalsta 26% klausītāju, bet 49% to neatbalsta.
Pētījums rāda arī iespējamo klausītāju reakciju uz kvotas ieviešanu – 23% komercradio klausītāju norāda, ka 30% kvotas gadījumā pārtrauktu klausīties radio saturu vai izvēlētos saturu citur. Tie ir aptuveni 209,8 tūkstoši cilvēku.
Fifty5Blue reprezentatīvajā pētījumā aptaujāti 1890 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem, tostarp 1399 cilvēki, kuri radio klausās vismaz reizi nedēļā.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) ieskatā šie dati diskusijā par mūzikas kvotām ienes līdz šim nepietiekami vērtētu aspektu – klausītāja reakciju uz valsts noteiktām izmaiņām radio programmā.
“Līdz šim par mūzikas kvotām galvenokārt diskutēts par to, cik daudz Latvijas mūzikas būtu jāskan radio. Pētījums parāda arī otru pusi – ko šādu izmaiņu gadījumā varētu darīt klausītājs. Ar likumu var noteikt mūzikas īpatsvaru radio, bet nevar noteikt, ka klausītājs paliks. Pirms šāda regulējuma pieņemšanas valstij ir jāizvērtē arī tā iespējamās sekas,” norāda LRA.
Mūzika ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas radio
Pētījums palīdz izskaidrot arī iespējamo klausītāju reakciju. 47% radio klausītāju atskaņoto mūziku min kā vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ klausās radio, 40% min informāciju, ziņas un raidījumus, bet 30% – noskaņojumu un ikdienas rutīnas mazināšanu.
Tādēļ obligāta mūzikas proporcijas maiņa nav tikai tehniska prasība radiostacijai. Tā var skart tieši to programmas daļu, kuras dēļ klausītājs konkrēto radio ir izvēlējies.
Būtiski atšķiras arī iespējamā ietekme uz dažādiem radio formātiem. 30% kvotas gadījumā pārtraukt klausīties radio saturu vai izvēlēties saturu citur norāda 26% specifiska skanējuma komercradio klausītāju, savukārt populārās mūzikas staciju auditorijā – 13%.
Tas parāda, ka 30% kvota visām radiostacijām nav vienāda prasība pēc tās faktiskās ietekmes. Vienai stacijai tā var gandrīz neko nemainīt, bet citai – būtiski mainīt skanējumu un ietekmēt klausītāju izvēli.
Zaudēts klausītājs nav tikai radio biznesa problēma
Komercradio darbība ir tieši atkarīga no auditorijas un reklāmas ieņēmumiem. No tiem tiek finansēti darbinieki, ziņas un raidījumi, tehnoloģijas un apraides infrastruktūra.
Samazinoties auditorijai un ieņēmumiem, samazinās arī ekonomiskā bāze, no kuras radio maksā autoratlīdzības mūzikas autoriem un izpildītājiem. Tādēļ lielāks obligātais Latvijas mūzikas īpatsvars pats par sevi vēl negarantē lielākus kopējos ienākumus Latvijas mūzikas nozarei, ja vienlaikus sarūk radio auditorija un ieņēmumi.
Taču pētījums norāda arī uz plašāku risku. No tiem komercradio klausītājiem, kuri 30% kvotas gadījumā izvēlētos saturu citur, 54% min YouTube, 44% – mūzikas straumēšanas platformas, bet 36% – interneta radio.
Tātad daļa auditorijas varētu pāriet nevis pie citas Latvijas radiostacijas, bet uz digitālajiem pakalpojumiem un citiem informācijas avotiem ārpus Latvijas radio vides.
Tas ir būtiski arī Latvijas informatīvās telpas kontekstā. Latvijas komercradio līdztekus mūzikai nodrošina ziņas, sabiedriski nozīmīgu informāciju un informāciju krīzes situācijās. Tādēļ, vērtējot regulējuma ietekmi, jāņem vērā ne tikai Latvijā radītas mūzikas īpatsvars ēterā, bet arī risks samazināt Latvijas mediju kopējo auditoriju.
Stiprinot Latvijas kultūrtelpu, nedrīkst radīt regulējumu, kura blakusefekts var būt daļas auditorijas aiziešana no Latvijas mediju vides.
LRA: pēc jaunajiem datiem regulējuma sekas ir jāizvērtē
LRA vairākkārt aicinājusi Kultūras ministriju pirms obligātas kvotas noteikšanas izvērtēt tās ietekmi uz radio auditoriju, dažādu radiostaciju formātiem, komerciālo mediju ekonomisko dzīvotspēju un Latvijas informatīvo telpu.
Kultūras ministrija ir iepazīstināta arī ar jaunā reprezentatīvā pētījuma rezultātiem.
“Mēs atbalstām Latvijas mūziku, taču valstij jāmeklē risinājumi, kas palīdz Latvijas mūzikai, vienlaikus nekaitējot Latvijas medijiem. Ja regulējuma dēļ klausītājs aiziet no Latvijas radio, zaudē visi – radio zaudē auditoriju un ieņēmumus, mūzikas nozare var zaudēt autoratlīdzību ieņēmumus, valsts – nodokļu ieņēmumus, bet Latvijas informatīvā telpa – savu auditoriju.
Tāpēc pēc šo datu saņemšanas 30% obligātās Latvijā radītās mūzikas kvotas virzīšanu nevar turpināt tā, it kā šādu datu nebūtu. Pirms regulējuma tālākas virzības ir jāizvērtē tā ekonomiskā ietekme, ietekme uz auditoriju un alternatīvi veidi, kā sasniegt izvirzīto mērķi. Risinājumam jāstiprina gan Latvijas mūzika, gan Latvijas radiostacijas, nevis viena nozare uz otras rēķina,” norāda LRA.
Latvijas mūzika un Latvijas radio nav pretējās pusēs. Valsts politikai tās nevajadzētu tur nostādīt.
Par pētījumu. Fifty5Blue pētījums veikts no 2026. gada 21. augusta līdz 1. septembrim, aptaujājot 1890 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam. Aptauja veikta tiešsaistē latviešu un krievu valodā pēc respondentu izvēles. No aptaujātajiem 1399 radio klausās vismaz reizi nedēļā.
