Aiziet uz mežu pastaigāties un doties meža terapijā nav gluži viens un tas pats. Raidījumā “Mežnīca” Latvijā pirmā meža terapijas pavadone Laura Sarkanābola skaidro, ka šīs prakses pamatā ir apzināta atrašanās dabā – cilvēks palēnina tempu, iesaista maņas un pievērš uzmanību tam, kas notiek apkārt un viņā pašā.
“Meža terapija ir prakse, kuras laikā cilvēks, savienojoties ar dabu, veicot dažādus uzdevumus, gūst terapeitisku iedarbību uz sevi,” stāsta Sarkanābola.
Ar ko meža terapija atšķiras no parastas pastaigas?
Atšķirībā no parastas pastaigas vai pārgājiena meža terapijā nav mērķa noiet noteiktu kilometru skaitu vai sasniegt konkrētu punktu. Pavadonis palīdz cilvēkam palēnināt tempu un piedāvā tā dēvētos “ielūgumus” – darbības, kas palīdz apzināti pievērsties dabai ar dažādām maņām.
Sarkanābola skaidro, ka pavadoņa uzdevums ir dot cilvēkam instrumentus, kas palīdz saikni ar dabu veidot apzināti un tajā iesaistīt visas maņas.
Klasiska meža terapijas nodarbība ilgst aptuveni trīs stundas, lai gan iespējamas arī īsākas sesijas. “Ielūgumi” nav obligāti izpildāmi uzdevumi – katrs tiem var ļauties pēc savām sajūtām. Nav obligāti jāapskauj koki vai jāmeditē – reizēm pietiek apstāties pie koka un pavērot tā mizu, krāsu vai uz tā rāpojošu skudru. Nodarbība noslēdzas ar zāļu tējas ceremoniju.
“To nevar uzrakstīt, to nevar izlasīt, to var tikai piedzīvot.”
Meža terapijas saknes meklējamas Japānā un praksē “shinrin-yoku”, ko mēdz tulkot kā “meža peldi”. Taču Sarkanābola uzsver, ka līdzīgas prakses iespējams veikt ne tikai mežā – arī pie jūras, pļavā, parkā vai pat piemājas dārzā.
Ko cilvēkam dod apstāšanās?
Sarkanābola stāsta, ka meža terapijā būtiska ir apzinātība, kas tiek trenēta caur maņām. Viņa norāda, ka atrašanās dabā var palīdzēt mazināt stresu un nomierināties. Savukārt regulārai saiknei ar dabu viņa iesaka ikdienā atvēlēt kaut vai 20 minūtes.
Vienlaikus viņa novelk skaidru robežu starp meža terapiju un ārstniecību. “Meža terapija neaizstāj ārstu vai psihoterapeitu, vai nepieciešamo medicīnisko ārstēšanu,” uzsver Sarkanābola. Tā drīzāk ir veselību veicinoša, preventīva un papildinoša prakse, kas var pastāvēt līdzās nepieciešamajai ārstēšanai.
Gandrīz desmit gadu laikā, vedot cilvēkus meža terapijas nodarbībās, Sarkanābola novērojusi, ka cilvēkiem šāda pieredze mēdz palīdzēt sakārtot domas un skaidrāk saskatīt to, kas konkrētajā brīdī ir būtisks.
“Dodoties praksē, atsijājas tas liekais un izkristalizējas svarīgākais – kas viņam būtu jādara vai ar ko viņam būtu jāsāk,” viņa stāsta.
Vieta, kur beidzot apstāties
Pati Sarkanābola līdz meža terapijai nonākusi, meklējot veidus, kā mazināt ikdienas stresu un justies labāk. Pēc apmācībām Francijā un mentorētas prakses viņa 2017. gadā sāka strādāt kā meža terapijas pavadone.
“Daba ir tā vieta, kur tu beidzot vari apstāties, nolikt savu ierīci, telefonu, izslēgt skaņu vai ieslēgt lidojuma režīmu.”
Arī pašas nodarbības laikā telefonu ieteicams nolikt malā, neplānot zvanus un nelikt ausīs austiņas. “Mērķis ir atpakaļ pie sevis, nevis uz āru, nevis pie citiem,” uzsver Sarkanābola.
Lai saprastu šo principu, nav obligāti uzreiz jādodas vairāku stundu nodarbībā. Sarunas noslēgumā Sarkanābola piedāvā vienkāršu vingrinājumu: apstāties un ieklausīties apkārtējās skaņās. Vispirms mēģināt saklausīt vistālāko skaņu, pēc tam arvien tuvākas, līdz uzmanība nonāk pie skaņām, ko iespējams sadzirdēt pašam sevī.
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
